Kristaps Morbergs

Dižmecenāts Kristaps Morbergs (1844 - 1928) ir visu laiku lielākais Latvijas Universitātes mecenāts.

K.Morberga dzimtā puse ir Zemgale, lauku mājas „Lielstrikaiši” Bukaišu pagasta Dobeles rajonā, kur viņš bijis jaunākais dēls daudzbērnu ģimenē, tāpēc uz palikšanu saimnieka kārtā tēva mājās nav varējis cerēt. Pēc laikabiedru nostāstiem 1864. gadā K. Morbergs ar pastalām kājās mērojis ceļu no savām dzimtajām mājām līdz Rīgai, kur iekārtojies darbā kā būvstrādnieks. 

Deviņu gadu laikā (1864-1873) viņš ticis pie turības – gan materiālas, gan garīgas. No neizglītota lauku puiša kļuvis par izglītotu tā laika vāciskās Rīgas namsaimnieku, kam pieder vairāku miljonu latu vērta mantība. K. Morbergs bijis vīrs ar stingru raksturu un īstu uzņēmēja garu. Reiz laikā, kad Rīgā sākusies nekustamo īpašumu krīze un bankas K. Morbergam teju draudējušas atprasīt kredītus, kas novestu uzņēmēju uz bankrota sliekšņa, K. Morbergs izrīkojies sekojoši – par vēl atlikušajiem līdzekļiem viņš Vācijā nopircis divus labākos zirgus un ar tiem devies greznās izjādēs pa Berlīnes un Rīgas ielām. K. Morberga parādīšanās ar dārgajiem rikšotājiem likusi noticēt Berlīnes un Rīgas baņķieriem, ka uzņēmēja finanšu stāvoklis ir vislabākajā kārtībā. Laikā, kad citi uzņēmēji veda pārrunas par bankrota procedūrām, K. Morbergs no bankām saņēma jaunus kredītus, kas ļāva pārlaist krīzi nekustamo īpašumu tirgū.

Atbalsts

K. Morbergs jau krietni pirms nāves nodarbinājusi doma par to, kā izlietot savus materiālos uzkrājumus cilvēces labā. Viņam bija ideāls mērķis – palīdzēt savai tautai pacelties garīgi un ētiski. Tāpēc visu savu mantu viņš ziedojis Latvijas Universitātei.

K. Morbergs testamentā izvēlējās Latvijas Universitāti par savu ģenerālmantinieci un 1928. gadā novēlēja tai astoņus namīpašumus Rīgas centrā un Jūrmalā. Savu mantojumu K. Morbergs atstāja ar mērķi padarīt augstākās izglītības iegūšanu pēc iespējas pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam. No ienākumiem, kas tiek gūti namīpašumu apsaimniekošanas un naudas līdzekļu pārvaldīšanas, ik gadu tiek izmaksātas stipendijas Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem.

2001. gadā pirmo reizi tika piešķirtas „Kristapa Morberga stipendijas”.

Goda plāksne „Augustes Mohrberg vasarnīca un botāniskais dārzs”

2009.gada 24.septembrī Mecenātu pieņemšanā pie rektora prof. Mārča Auziņa (Morbergu vasarnīcā Jūrmalā, Dzintaru prospektā 52/54) mecenāta Kristapa Morberga sievas Augustes veidolā tērptā būtne (Linda Leen) kopā ar LU Fonda valdes priekšsēdētāju prof. Ivaru Lāci atklāja piemiņas plāksni „Augustes Mohrberg vasarnīca un botāniskais dārzs”. Piemiņas plāksnes izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas sedza LU Fonds.

Vairāk par Kristapa Morberga novēlēto vasarnīcu Jūrmalā, Dzintaru prospektā 52/54: www.morbergavasarnica.lv un Vēstulē Morbergiem (15.09.2008.).