Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Žanis Lapuķis (1913-2008)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
26.01.2017
Mecenāts Žanis Lapuķis 1934.gada nogalē

Žanis Lapuķis dzimis 1913. gada 28. martā Skrundā namsaimnieka Jura Žaņa un mājsaimnieces Šarlotes Minnas Lapuķu ģimenē. Kristīts Skrundas luterāņu draudzē. Žanis bija vecākais dēls ģimenē, 1921. gada 1. janvārī piedzima brālis Ansis Lapuķis (kritis Austrumu frontē 1942. gada 14. augustā un apglabāts Lestenes kapos).

Žanis Lapuķis audzis diez gan pārticīgā ģimenē – lauksaimniecības uzskaites dati liecina, ka vecsaimniecības „Jēkaupiņi-Lapuķi” kopējā platība bija 240 pūrvietas, kur ietilpa gan aramzeme, gan sējamplatība, tāpat piederēja mājlopi, bez ģimenes locekļiem tika algoti arī trīs darbinieki.

Ž.Lapuķis 1928.gadā pabeidzis Nīkrāces pamatskolu. 1934.gadā turpinājis izglītoties un iestājies Aizputes apriņķa Cīravas mežsaimniecības skolā, ko pēc diviem gadiem sekmīgi absolvējis. Tai pat gadā viņu iesauca karadienestā.

1936.gada 1.maijā sāka dienestu Neatkarības rotā, bet pēc trim nedēļām viņu piekomandēja Instruktoru rotai kursu iziešanai. 10.oktobrī kursus pabeidza ar augstāko novērtējumu saņēma paaugstinājumu dienesta pakāpē – no dižkareivja kļuva par kaprāli. Neatkarības rotas kapteinis Ž.Lapuķi raksturo: „Noteikts, patiess, jūtu cilvēks. Domā un rīkojas droši un ar enerģiju. Dienesta pienākumus zina un izpilda ļoti labi, ar centību. Fiziskās spējas ļoti labas. Ļoti labs grupas komandieris.”

1937.gada 31.maijā sāka pildīt virsmežsarga vietas izpildītāja pienākumus II Ventspils mežniecībā. Savukārt 1938.gada 12.maijā saņēmis paaugstinājumu un kļuvis par virsmežsargu. Žanis Lapuķis tika uzskatīts par īpaši vērtīgu darbinieku, ko pierāda fakts, ka 1944.gada 23.martā viņam izsniedza UK karti (unabkoemmlichkeit no vācu val. – neaizstājamības apliecinājumu), kas atbrīvoja no iesaukšanas kara dienestā un piešķīra neaizvietojama darbinieka statusu.

Pildot pienākumus, vairākas reizes saņēmis algas pielikumu par labu darbu.
Jau kara laikā izpaudās Žaņa Lapuķa filantropijas iedīgļi – viņš piedalījies Tautas palīdzības rīkotajā ziedojumu vākšanā kā brīvprātīgais 1943.gada 24.oktobrī.

Prom no Latvijas viņš dodas 1944.gada 12.oktobrī uz Gotlandi; bēgļu gaitās devās kopā ar līdzgaitniekiem, ar kuriem kopā dzīvoja Hamiltonā (Kanādā) – Elmāru un Alīdi Emsiņiem.

Hamiltonas Kristus draudzes mācītājs Ivars Gaide atceras Žani Lapuķi kā ticības un dziesmu draugu: piedalījies draudzes dibināšanā, bijis tās darbinieks un arī padomes loceklis; 30 gadus bijis korists un Kristus draudzes kora priekšnieks. Tāpat bijis kaislīgs makšķernieks un mednieks. Maizes darbs nebija viegls – kā lielai daļai iebraucēju bija jāstrādā fizisks darbs, Ž.Lapuķis strādāja ķieģeļu rūpniecībā.

Tāpat Ž.Lapuķim rūpējusi jauno teologu izglītība Latvijā. Žanis tiem bija sniedzis atbalstu jau savas dzīves laikā un, atstādams novēlējumu, vēlējies, lai tas notiktu arī pēc viņa nāves, lai dzimtenē netrūktu garīdznieku.

Mecenāts Žanis Lapuķis mūžībā aizgājis 2008.gada 9.maijā latviešu aprūpes mājā „Kristus dārzs” pie Toronto, Kanādā.

Atbalsts

Žanis Lapuķis novēlēja 500 000 Kanādas dolāru (355 000 eiro) LU Teoloģijas fakultātes atbalstam, izmaksājot studentiem stipendijas. Saskaņā ar mecenāta gribu stipendijas piešķirs apdāvinātiem LU Teoloģijas fakultātes studentiem, kuri pēc studiju beigšanas kalpotu par mācītājiem Latvijas evaņģēliski luteriskās draudzēs vai strādātu par reliģijas (ticības) mācības skolotājiem skolās Latvijā.

Pirmos reizi stipendijas piešķirtas 2011./2012. akad. gadā. Tās ieguva: Jānis Cepurītis (4 700 eiro), Elana Jurgena (6 850 eiro), Dana Kalniņa-Zaķe (6 850 eiro), Guntars Rēboks (6 850 eiro), Oskars Smoļaks (4 700 eiro), Lelde Titava (6 850 eiro), Normunds Ūdris (6 850 eiro).

2012./2013. akad. gadā stipendijas ieguva: Rudīte Losāne (7 850 eiro), Jānis Cepurītis (4 700 eiro), Normunds Ūdris (6 850 eiro), Oskars Smoļaks (4 700 eiro), Normunds Celmiņš (6 850 eiro), Guntars Rēboks (7850 eiro), Krišjānis Bulle (4 700 eiro), Līga Dzenīte (6 850 eiro), Lelde Titava (7 850 eiro), Dana Kalniņa-Zaķe (7 850 eiro), Dāvids Alksnis (6 850 eiro), Andris Gross (6 850 eiro).

2013./2014. akad. gadā stipendijas ieguva: Rudīte Losāne (7 850 eiro), Jānis Cepurītis (6 850 eiro), Oskars Smoļaks (6 850 eiro), Normunds Celmiņš (6 850 eiro), Guntars Rēboks (7 850 eiro), Krišjānis Bulle (6 850 eiro), Līga Dzenīte (6 850 eiro), Lelde Titava (7 850 eiro), Dana Kalniņa-Zaķe (7 850 eiro), Dāvids Alksnis (6 850 eiro), Andris Gross (6 850 eiro).

2014./2015. akad. gadā stipendijas saņēma Jānis Cepurītis (4 000 eiro apmērā), Ivo Rode (4 000 eiro apmērā), Dana Kalniņa-Zaķe (4 000 eiro apmērā), Rudīte Losāne (4 000 eiro apmērā), Oskars Smoļaks (4 000 eiro apmērā), Guntars Rēboks (5 000 eiro apmērā), Krišjānis Bulle (4 000 eiro apmērā), Lelde Titava (4 000 eiro apmērā), Uģis Brūklene (mācību maksas segšanai - 2 134 eiro).

2015./2016. akad. gadā stipendijas saņēma Milda Klampe, Uģis Brūklene, Ivo Rode, Nils Konstantinovs, Ņikita Andrejevs, Estere Pumpura un Madara Uburģe.

 2016./2017. akad. g. stipendiāti ir Kaspars Simanovičs un Uģis Brūklene.

Paldies par atbalstu!