Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latviešu un vispārējās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača pie latviešu valodas gramatikas pamatlicēja Jāņa Endzelīna portreta. Foto: Anete Enikova
LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latviešu un vispārējās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača pie latviešu valodas gramatikas pamatlicēja Jāņa Endzelīna portreta. Foto: Anete Enikova
LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latviešu un vispārējās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača pie latviešu valodas gramatikas pamatlicēja Jāņa Endzelīna portreta. Foto: Anete Enikova Pētniece Andra Kalnača 2012. gada LU HZF Artura Ozola konferencē, Foto: Līga Vogina.
PĒTĪJUMS: Latviešu valodas jaunās gramatikas gaidās
Anete Enikova, „Alma Mater” korespondente
01.07.2013

Latviešu valoda ir ne tikai katra latvieša ikdienas sastāvdaļa, bet arī daļa no mūsu identitātes. Tā ir dzīva, dinamiska un globalizācijas ietekmē pielāgojas mūsdienu cilvēka dzīves ritmam. Tomēr valodas sistēmas pamati paliek un atspoguļojas gramatikā. Jau šā gada beigās Latvijas sabiedrībai tiks piedāvāta jauna un mūsdienīga latviešu valodas akadēmiskā gramatika, kas būs noslēdzošais posms piecus gadus Latvijas Universitātes (LU) paspārnē lolotam pētījumam „Mūsdienu latviešu gramatika”.

Projekta mērķis, kas nozīmīgs izglītībā, zinātnē un kultūrā, ir mūsdienīgas, jaunākajā valodniecības teorijā balstītas latviešu gramatikas sagatavošana. LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieki strādāja pie morfonoloģijas, darbības vārda (izņemot divdabjus) un vienkārša teikuma sintakses aprakstu pētniecības un sagatavošanas, bet pārējās gramatikas daļas tapa LU Latviešu valodas institūta un Liepājas universitātes valodnieku paspārnē. "Latvijas sabiedrība apzinājās, ka pēc pusgadsimta ilga pārtraukuma ir nepieciešama jauna latviešu valodas gramatika, kas kalpotu par pamatu latviešu valodas gramatikai, ko apgūst skolās, gan praktiskajai gramatikai un dažādām rokasgrāmatām. Šī gramatika tiks publicēta un pie sabiedrības nonāks 2013. gada beigās, turklāt to ar lielu nepacietību gaida ne tikai Latvijas valodnieki, bet arī kolēģi no ārzemēm,“ stāsta projekta vadītāja kopš 2010. gada, LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača.

Pirmās idejas par jaunas gramatikas izstrādi valodnieku starpā virmojušas jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem, līdz 2008. gadā LU un LU Latviešu valodas institūta valodnieki uzsāka jaunas latviešu akadēmiskās gramatikas izstrādi.

LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras docētājas Andra Kalnača un Ilze Lokmane, veicot pētījumus, sadarbojušās ar jaunajām zinātniecēm LU Valodniecības doktoranti Baibu Ivulāni un doktora grāda pretendenti Baibu Valkovsku - Saulīti, kuras rakstījušas nodaļas par darbības vārdu sintaktiskajām funkcijām, vārdu aktuālo dalījumu un vārdu secību.

Pēdējais plašākais latviešu valodas gramatikas apkopojums „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” tika izdots 1959. – 1962. gadā, kopš tā laika ir mainījusies gan valoda, gan pētniecības pieejas. „Piecdesmit gadu laikā ir mainījusies zinātniskā doma valodniecībā, ir attīstījušās jaunas apakšnozares. Mainījies arī veids, kā aprakstīt gramatiku. Ja agrāk galvenais veids bija valodas līdzekļu forma, tad mūsdienās darbības vārda un vienkārša teikuma sintaksē dominē nozīmes apraksts, protams, neaizmirstot gramatisko formu klāstu. Lai mēs varētu sazināties, vārdi ir jāsakārto teikumos noteiktās gramatiskās formās, savukārt  skaņas vārdos ir jāsagrupē tā, lai vārdam būtu saprotama nozīme un vārdus būtu ērti izrunāt. Turklāt runātā valodā atšķirībā no rakstīta teksta mēs mainām vārdus vietām tā, lai teikuma sākumā būtu vissvarīgākā informācija, jau zināmo informāciju neatkārtojam, ar intonācijas palīdzību mainām teikuma nozīmi. Vienkāŗša teikuma sintakses un morfoloģijas daļu autori ir centušies aplūkot arī šādus aspektus,” stāsta A.Kalnača.

Valoda - sabiedrības domas spogulis

Valodas izmaiņu dinamikā pētniece akcentē to, ka valodā visstraujāk mainās vārdu krājums, ko katrs var novērot arī savas dzīves laikā. Vieni vārdi iziet no aprites, bet parādās jauni vārdi, kas apzīmē, piemēram, jaunus jēdzienus, jaunas ierīces un to funkcijas. Tas mainoties visstraujāk, turpretī valodas  gramatiskā un skaņu sistēma mainās salīdzinoši lēni.

„Valoda un tās sistēma vienmēr pieskaņojas tam, kā katrā konkrētā brīdī cilvēks dzīvo, kāda ir sabiedrība un tās intereses, kas notiek ar cilvēku. Tāpēc gramatikā nav vērojams, ka kāda tās daļa tiektos izzust. Ja tomēr valodā kaut kas tāds notiktu, tad noteikti veidotos kādi jauni valodas līdzekļi, kas aizstātu zudušos un spētu izteikt vajadzīgo nozīmi. Tāpēc, piemēram, droši var teikt, ka darbības vārdu laika un izteiksmju formu sistēma . Tomēr atsevišķu formu lietojums teikumā var mainīties. Ja, piemēram, agrāk teica es tevis nebaidos, tad šobrīd šādā frāzē parastāks ir prievārds no –  es no tevis nebaidos. Dažām atsevišķām vārdu formām var palielināties lietojuma biežums. Piemēram, pēdējos gadu desmitos pieaug tendence lietot vairāk lietvārda datīva formas ģenitīva nozīmē (agrāk: “maltās gaļas garšvielas”, šodien: “garšvielas maltajai gaļai”). Tas nav ne labi, ne slikti , tāda ir valodas attīstība. Bieži gramatiskās sistēmas pārmaiņas, kas notiek latviešu valodā, līdzīgā veidā ir novērojamas arī lietuviešu valodā, vai citās pēc struktūras līdzīgās valodās - krievu, čehu, pat latīņu vai sengrieķu valodā. Tas var liecināt arī par cilvēku valodiskās domāšanas izmaiņām lielākas abstrahēšanās virzienā,” stāsta A.Kalnača.

Valodas pētniecība

Jaunās latviešu gramatikas tapšanā, aprakstot latviešu valodas morfonoloģiju, darbības vārdu un vienkārša teikuma sintaksi, galvenokārt izmantota aprakstošā metode un dažādu paaudžu strukturālisma skolu un virzienu atziņas, fonētikā plaši arī eksperimentālās metodes. A. Kalnača stāsta, ka labs un ērts palīgs gramatikas pētniekiem piemēru vākšanā ir Latviešu valodas tekstu korpuss” (www.korpuss.lv ), taču izmantoti arī īpaši vākti daiļliteratūras, plašsaziņas līdzekļu un sarunvalodas materiāli. Ja pirms 50 gadiem gramatikas aprakstā vairāk tika aplūkoti daiļliteratūras teksti, tad mūsdienās valodnieki plaši izmanto  gan  preses un interneta valodu, gan sarunvalodu.

Latviešu valodas un tās pētniecības unikalitāte

Latvijā dažkārt  tiek uzskatīts, ka valodnieki nodarbojas tikai ar latviešu valodas kultūru, t. i., valodu skata „pareizs/nepareizs” spogulī. Taču mazāk zināms, cik plaša var būt valodas pētniecība, cik daudzveidīga ir tās metodoloģija, un cik valodniecība pēc savas būtības ir tuva eksaktajām zinātnēm pētnieciskajos paņēmienos un domāšanas ziņā.

Latviešu valoda raisa interesi arī ārvalstu pētnieku vidū, stāsta A. Kalnača. „Tiem valodniekiem, kas strādā vēsturiskajā valodniecībā, latviešu un lietuviešu valoda ir zināmas kā tās indoeiropiešu valodas, kurās ir saglabājies ļoti daudz senu formu un vārdu, bet ārpus šīs nozares latviešu valoda ir mazpazīstama, taču tā dažkārt tiek uztverta kā tāds krāšņs, rets putns, kurā par atrodamas ļoti neparastas formas, piemēram, darbības vārda vajadzības izteiksme, kas ir attīstījusies tikai latviešu valodā, bet tās nav nevienā citā indoeiropiešu valodā, tādas nav arī  vai igauņu un lībiešu valodā, t.i., Baltijas jūras somugru valodās, ar kurām latviešu valodu saista ļoti seni sakari un savstarpēja ietekme.”

Projektā paveiktais

Visā LU projekta „Mūsdienu latviešu gramatika” darbības laikā notikusi arī aktīva projekta dalībnieku pētījumu aprobācija – LU Akadēmiskajā apgādā publicējot rakstu krājumus A. Kalnačas un I. Lokmanes sakārtojumā un redakcijā Valoda: nozīme un forma. 2. Gramatizēšanās un leksikalizēšanās latviešu valodas sistēmā (2012) un Valoda: nozīme un forma. 3. Teorija un metodoloģija latviešu valodniecībā (2013), kā arī Andras Kalnačas monogrāfiju Morfoloģijas stilistika (2011). LU projekta dalībnieces publicējušas rakstus gan Latvijas, gan ārzemju lingvistiskos izdevumos, kā arī piedalījušās dažādās starptautiskās konferencēs, referējot par topošās latviešu gramatikas dažādiem darbības vārda un vienkārša teikuma izpētes aspektiem. Gan Latvijas, gan ārzemju kolēģu vērtējums un dažādi metodoloģiski ieteikumi bijuši ļoti svarīgi kā darbības vārda, tā vienkārša teikuma sintakses mūsdienīgā atspoguļojumā topošās latviešu valodas akadēmiskajā gramatikā.

 Par publikāciju ciklu „Pētījums”

Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, un tajā ir koncentrēts mūsu valsts vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt ikviens Universitātes pētnieka atklājums, sasniegums un veikums zinātnes lauciņā virza Alma Mater pretī mērķim – kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara un sasnieguši pētnieki Universitātes fakultātēs un institūtos, 2012. gada nogalē uzsākts publikāciju cikls „Pētījums”. Turpmāk katru mēnesi Latvijas Universitātes portālā publicēsim stāstu par kādu no pētījumiem.

Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls dod ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā!