Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Skolu direktori: mainoties skolēnu „paaudzēm”, jāmainās arī uzvedības noteikumiem skolās
Kitija Balcare, projekta komunikācijas konsultante
27.02.2014

Mainoties skolēnu „paaudzēm”, mainās arī skolēnu uzvedība. Līdz ar to jāmainās arī pašiem uzvedības noteikumiem skolās, iesaistot to veidošanā ne tikai psiholoģijas un pedagoģijas ekspertus, bet arī pašus skolēnus un to vecākus. To apliecina 39 Latvijas skolās ieviestā Latvijas Universitātes projekta „Atbalsts” programma „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” ar mērķi samazināt problēmgadījumus skolā, veicinot skolēnu sociālās prasmes un uzlabojot sekmes mācībās.

„Mācīšanās grūtības, kopā ar uzvedības problēmām rada tādu kā apburto loku. Ja tās netiek savlaicīgi un atbilstoši specifiskajiem cēloņiem risinātas, tad tās rada jaunas problēmas, kas ietekmē skolēnu pašvērtējumu, kas arī turpmāk ved pie emocionāla rakstura problēmām, kas savukārt var izraisīt uzvedības problēmas. Tālāk tās izpaužas kā konflikti ar skolasbiedriem, skolotājiem, vecākiem. Līdz ko ir šie konflikti, tā atkal tie noved pie mācīšanās traucējumiem,” norāda RDIKSD Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste un psiholoģe Iveta Grāvīte.

Daloties pieredzē par atbalstu pozitīvai uzvedībai skolā, Smiltenes ģimnāzijas direktore Velga Mālkalne norādīja uz saviem vērojumiem, ka, laikam ejot, aizvien pieaug skolēnu agresivitāte un skolēnu atkarība no modernajām tehnoloģijām, bet skolai jāspēj elastīgi reaģēt uz šīm pārmaiņām. Par svarīgu priekšnoteikumu veiksmīgai uzvedības noteikumu ieviešanai Smiltenes ģimnāzijas direktore, kuras vadītā skola programmu „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” īsteno jau otro mācību gadu, norādīja skolēnu pašu iesaistīšanu šo noteikumu izveidē.

Pārstāvot 1110 skolēnu mācību iestādi ar 96 pedagoģiskajiem un 37 tehniskajiem darbiniekiem, Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane skaidro, ka novērojumi liecina par skolas mikroklimata uzlabošanos, jo uzvedības noteikumi ir kļuvuši saprotamāki, vieglāk attiecināmi uz konkrētām situācijām. Pedagogi jūtas droši, jo zina, kā rīkoties uzvedības pārkāpumu gadījumos, līdz ar to ir samazinājies pie skolas administrācijas izskatāmo pārkāpumu skaits. Turklāt ar programmas ieviešanu lielākā daļa pedagogu un tehnisko darbinieku maina personīgo attieksmi un pieeju uzvedības pārkāpumu vai pozitīvas uzvedības gadījumos. Turpretī Pelēču pamatskolas direktore Anna Karčevska, iepazīstinot ar savas skolas skolēnu un vecāku aptaujas rezultātiem, norādīja, ka, skolēnuprāt, viņi paši kļuvuši draudzīgāki un pieklājīgāki. Savukārt vecāku aptauja atklāj, ka pilnīgi visi aptaujātie vecāki atbalsta jaunieviestos uzvedības noteikumus, jo tiek vairāk informēti par bērna darbu un uzvedību skolā.

Šie skolu direktoru apgalvojumi sasaucas arī ar projekta „Atbalsts” rezultātu izvērtēšanas datiem, ka skolās, kas ievieš programmu, samazinās to gadījumu skaits, kuru risināšanā ir tikusi iesaistīta skolas administrācija, jo skolotājiem ir skaidra kārtība, kā mācīt skolēniem noteikumus, kā reaģēt uz nelieliem uzvedības pārkāpumiem, pirms tie ir radījuši nopietnākas problēmas, kā palīdzēt skolēniem iemācīties šos uzvedības noteikumus un atbalstīt viņu centienus uzvesties atbildīgi. Iegūtie pētījuma rezultāti apliecināja arī, ka skolās mainījušās savstarpējās attiecības, gan starp skolēniem, gan arī starp skolēniem un skolotājiem. Kopumā rezultāti uzrāda pozitīvas tendences dažādos uzvedības izvērtēšanas rādītājos.

„Svarīgi būtu arī apzināties, ka strādājot ar dažādām uzvedības problēmām un ieviešot sistēmiskas pārmaiņas šo problēmu risināšanā, panākam arī citu mērķi – iemācoties pozitīvu uzvedību, samazinās agresīvas un vardarbīgas uzvedības epizodes skolā un gadījumos, ja tādas tomēr ir, skolotāji un skolēni zina, kā rīkoties, jo šī projekta ietvaros ir izstrādāta konkrēta kārtība rīcībai ārkārtas gadījumos,” skaidro Latvijas Universitātes projekta „Atbalsts” sadarbības koordinatore un eksperte Dr. Paed. Linda Daniela. „Tomēr projektā izstrādātā atbalsta programma, kas sniedz konkrētus rezultātus, skolās tiek ieviesta Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros. Tātad pašlaik Latvijā šo programmu ievieš tikai 39 skolas, bet dati, kas ir publiski pieejami par dažādām problēmām Latvijas skolās, liecina, ka programma ir ļoti nepieciešama daudz plašākam skolu skaitam. Tieši tāpēc aicinām atbildīgās institūcijas uz diskusiju par iespējām programmas plašākai ieviešanai Latvijas skolās. Latvijā šī gada sākumā ir apstiprināta jauna valdība un Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, 19. punktā minēts teikumsSkolās īstenosim iekļaujošu izglītību”. Varbūt šis būtu brīdis diskusijām, par to, ka iekļaujoša izglītība nav tikai izglītības nodrošināšana dažādām atbalstāmām bērnu un jauniešu grupām, bet tā paredz, ka ikviens bērns, patiešām ikviens, nedalot pēc dažādām riska pazīmēm, var justies skolā droši, var iemācīties izturēties ar cieņu pret ikvienu cilvēku neatkarīgi no viņa īpašām pazīmēm (subjektīvām un objektīvām) un iemācīties atbildīgu uzvedību. Šīs demokrātijas pamatvērtības, cieņa, drošība un atbildība ir programmas „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” balsti. Ieviešot Atbalsta programmu, tiktu nodrošināts, ka skolās patiešām būtu īstenoti iekļaujošas izglītības principi.”

Lai dalītos pieredzē, kā novērst uzvedības pārkāpumus, un labajā praksē par programmu „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” gan mazās, gan lielās skolās, Rīgā 25. februārī tikās 39 skolu direktori no visas Latvijas. Tikšanās bija daļa no Latvijas Universitātes projekta „Atbalsts” ar mērķi analizēt labo praksi Latvijas skolās un diskutēt par problēmgadījumu risināšanas iespējām. Papildus pieredzes stāstiem skolu direktoru tikšanās laikā bija apskatāma praktisku materiālu izstāde, kurā bija redzams, kādus instrumentus, tostarp, īpaši izstrādātus stundu plānus, uzlīmju sistēmas, videostāstus, kurus skolas izmanto, lai veicinātu pozitīvu uzvedību skolās.

Par projektu „Atbalsts”

Projekta „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” realizācija notiek Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātē 1.2.2.4.1. „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana”.

Latvijas Universitāte īsteno projektu sadarbībā ar sešām Latvijas augstskolām, 15 pašvaldībām, 39 izglītības iestādēm, piecām nevalstiskajām organizācijām un IZM Valsts izglītības un satura centru. Projekta sadarbības partneri ir augstākās izglītības iestādes: Liepājas Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Daugavpils Universitāte, Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības akadēmija, Latvijas Kristīgā akadēmija; pašvaldības: Rīgas pilsētas, Iecavas novada, Jelgavas novada, Valmieras pilsētas, Smiltenes novada, Garkalnes novada, Rēzeknes novada, Krāslavas novada, Preiļu novada, Rēzeknes pilsētas, Aglonas novada, Daugavpils pilsētas, Liepājas pilsētas, Skrundas novada un Saldus novada pašvaldības; nevalstiskās organizācijas: Biedrība Latvijas Vecāku apvienība „Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei”, Latvijas Sociālo pedagogu asociācija, Latvijas Skolu psihologu asociācija, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”, Latvijas bērnu psihiatru asociācija; IZM Valsts izglītības satura centrs.

Projekta īstenošanas laiks no 2011. gada 3. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim. Plašāka informācija par projekta aktualitātēm: www.atbalsts.lu.lv.