Artūrs Rundzāns

Studē: LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures maģistra programma.
Korporācija: "Selonija".
Hobiji: Kino, tuvcīņa, aktīvā atpūta.
Raksturo: Atvērts cilvēks ar pozitīvu domāšanu, kurš zina, ko vēlas sasniegt.
Moto: Cilvēka attīstībai nav robežu. 

Armīna Rūša piemiņas stipendiāts Artūrs Rundzāns par sevi stāsta:

„Par Armīna Rūša piemiņas stipendiju zināju jau kopš laika, kad tikko biju uzsācis mācības universitātē. Tomēr tolaik par korporācijām vēl zināju visai maz un nemaz neplānoju tur nokļūt. Korporācijā „Selonija” savukārt tiešām nokļuvu visai nejauši, un tas nebūtu noticis, ja mani pilnīgi negaidīti neuzrunātu mans nākamais oldermanis. Tikai pakāpeniski iepazīstot korporācijas vidi, sapratu tās nozīmi personības potenciāla atraisīšanā un izmantošanā. Tagad uzskatu, ka tas bija viens no manas līdzšinējās dzīves būtiskākajiem lēmumiem. Korporācija saviem biedriem nodrošina daudz dažādu iespēju un viena no tām bija tieši šī stipendija, kurai pieteikties arī nekavējoties izlēmu. Pūles un neatlaidība sevi attaisno, ko no jauna atkal nostiprinu savā apziņā.

Studēt vēsturi LU nolēmu, jo tā mani bija aizrāvusi jau no pamatskolas. Gribēju studēt ko tādu, kas ilgstoši spētu noturēt interesi, kopumā tas ir attaisnojies. Vēstures studijas nenodrošina automātisku siltu darba vietu, bet tādu patiesībā nenodrošina neviena izglītība. Tā vietā te var iegūt prasmes un iemaņas, redzesloku, kas ir izmantojams universāli. Vēstures izpēte ir kā profesionāls izmeklēšanas darbs, kur lukturis tiek spīdināts ne tumšas istabas, bet gan pagātnes tumsā. Tas ir process, kas var sagādāt baudu, ko izjust spēj tikai jaunatklājējs.

Viss minētais patiesībā ir tikai pakārtots kam plašākam un dziļākam, kas manā izpratnē ir Latvijas izaugsme. Mēs katrs varam augt zināšanās par pasauli un dzīves tehniku, taču mūsu mērķiem ir jānes kāds labums kopējam svētumam – Latvijas idejai. Personīgais var visai veiksmīgi savienoties ar kopīgo. Mēs katrs esam Latvijas daļa un caur šo apziņu mēs būtiskā līmenī pārceļam atbildību par notiekošo no mītiskās „augšas” uz sevi pašiem. Ja mēs katrs apzināmies šo atbildību par Latviju kā kopdarbu, tad patiešām varam sasniegt cerētos ideālus. Jo patiesi idejās ir visa sākotne.

Izsaku pateicību mecenātam Robertam Rūsim, kura nesavtīgās rīcības dēļ iespējama šī stipendija. Tas, protams, arī uzliek atbildību dāvāto uzticību neizniekot un parādīt, ka protu izmantot savu laiku vērtīgiem darbiem. Dzīvē ir daudzi izaicinājumi un iespējas, nešaubos, ka spēšu tikt galā arī ar šo!” 

2013. gadā Artūrs aizstāvējis maģistra darbu par tēmu "Latvijas Darba centrāles izveide un darbība 1939.-1940.gadā lauksaimniecības politikas kontekstā".