Dana Kalniņa-Zaķe

Studē: LU Teoloģijas fakultātes doktorantūra.
Hobiji: Pētīt un just pasauli un cilvēkus tajā. Patīk glezniecība un literatūra. Lasītāja līmenī fascinē un interesē jaunākie zinātniskie  atklājumi neirozinātnē un fundamentālajā fizikā.
Raksturo: Patīk pārmaiņas un izaicinājumi, tomēr pamatā ilgojas pēc miera un harmonijas dzīvē. Cilvēki viņu dažkārt saredz kā mierpilnu un nopietnu būtni, tai pat laikā iekšēji viņa jūtas bērnišķīgi nebēdnīgi un viņai patīk smieties. Augstu vērtē laipnību, atklātību un autentiskumu cilvēku attiecībās.
Moto: "Parunā ar savu Labāko Draugu – dažkārt tā ir visa terapija, kas tev nepieciešama." (izlasīts kādā no sociālajiem tīkliem).

Žaņa Lapuķa piemiņas stipendiāte Dana Kalniņa-Zaķe par sevi stāsta:

"Lēmums turpināt studijas doktorantūrā nenāca pēkšņi – jau strādājot pie apjomīgā maģistra darba, kurā pievērsos kvalitatīvai klīniskās pastorālās izglītības kursa dalībnieku pieredzes izpētei, es sapratu, ka vēlos turpināt pētījumus kontekstuālajā teoloģijā un tās metodē. Uzskatu, ka studenti iesaistoties dažādos kalpošanas kontekstos gan draudzēs gan ārpus tās, t.i., esot kopā ar cilvēkiem ciešanās, slimībās un grūtībās, palīdzot meklēt risinājumu viņu dzīves problēmās, uzklausot, mierinot un atbalstot, un pēc tam teoloģiski reflektējot par šīm pieredzēm, iegūst tāda veida zināšanas, kuras teoloģijas studiju ietvaros nevar par augstu novērtēt. Studēt Ījaba grāmatu ir viena lieta, bet būt kopā, piemēram, ar vecākiem, kuru bērns cieš no nedziedināmas slimības, pavisam cita. Uzskatu, ka akadēmiski izglītotam mācītājam un/vai teologam jābūt arī šai otrai pieredzei, citādi viņa teoloģija veidojas intelektuālā un emocionālā vakuumā un nav spējīga mazināt vai atvieglot ciešanas pasaulē. Mana ilggadējā kapelāna pieredze slimnīcā un pasniedzējas pieredze klīniskās pastorālās izglītības kursā apliecina, ka šāda noteiktā veidā strukturēta un pārraudzīta prakse ļauj studentiem piedzīvot transformatīvu pieredzi, kas spēj mainīt netaisnīgas sistēmas un struktūras sabiedrībā.

Globāli fokuss uz praksē un pieredzē balstītu augstāko teoloģisko izglītību pakāpeniski aktualizējies pēdējo divdesmit gadu laikā. Šī tendence vērojama visā augstākās izglītības jomā, kur arvien skaļāk izskan vajadzība piedāvāt inovatīvas metodes, programmas un to saturu, kas spētu augstākās izglītības procesu padarīt radošāku, personiskāku, mērķtiecīgāku un atbilstošāku studentu individuālajiem mācību mērķiem un talantiem. Mana cerība ir, ka promocijas darba galvenais devums būs jauna, praksē un transformatīvās izglītības teorijā balstīta teoloģiskās izglītības programma, kas ļaus efektīvi integrēt mācīšanos auditorijā, personisko pieredzi un praksi kristīgajā kopienā un sabiedrībā.

Žaņa Lapuķa piemiņas stipendija šajā studiju posmā sniegs iespēju samazināt pilna laika darba slodzi slimnīcā, lai daļu sava darba laika es varētu veltīt pilnvērtīgām studijām, kā arī būs neatsverams atbalsts plānojot vairāku Eiropas valstu universitāšu un to rīkoto konferenču apmeklēšanu, kurās ir uzkrāta bagātīga pieredze praktiskās teoloģijas programmu īstenošanā.

Pateicība LU Fondam un Teoloģijas fakultātei par uzticību un atbalstu!"