Kārlis Kaufmanis

Mecenāts Kārlis Kaufmanis (1910-2003) dzimis Rīgā 1910. gada 21. februārī. Pazīstams kā vecākais latviešu astronoms, latviešu izcelsmes emeritētais astronomijas profesors Minesotas Universitātē (ASV).

Pēc pamatskolas beigšanas iestājies Rīgas Skolotāju institūtā, ko pabeidzis 1930. gadā. Taču māku precīzi izteikties un apgūt zināšanas bez skolotāja atbalsta Kaufmanis guvis no sava algebras, ģeometrijas un trigonometrijas skolotāja Kārļa Bergmaņa. Tā vēlāk lieti noderēja universitātē matemātikas studiju laikā. Kārlis Kaufmanis ļoti augstu vērtē tos izglītības pamatus, ko pats guvis šajā dzīves posmā.

1930. gadā K. Kaufmanis sāk pedagoga gaitas privātajā Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. 1934. gadā Kaufmanis uzņemts par studentu LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, kur tālākajā studiju laikā izvēlējies astronomijas nodaļu. Paralēli LU Astronomiskajā observatorijā veicis subasistenta pienākumus.

Ar 1938. gada rudeni Kārlis Kaufmanis pāriet darbā uz Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Šajā skolā papildus algebrai, ģeometrijai, trigonometrijai un kosmogrāfijai viņš māca arī ķīmiju. Audzēkņu atmiņā visspilgtāk saglabājušās kosmogrāfijas stundas. "Viņam tā bija sirdslieta. Acīm spīdot, ar vieglu smaidu stāstīja par zvaigznēm. Nezin, vai mēs, tie, kam bija jāmācās, tālāk par Mēnesi tikām." (Jānis Midegs)

Kārļa  Kaufmaņa darbspējas, gribasspēku un disciplinētību apliecina tas, ka, nepārtraucot ne uz brīdi skolotāja darbu un intensīvi piedaloties mācību grāmatu sastādīšanā, piecus gadus pēc iestāšanās augstskolā viņš 1939. gadā sekmīgi pabeidza astronomijas studijas Latvijas Universitātē. Ap šo laiku aizsākts visai nozīmīgs virziens jaunā pedagoga darbībā. Ar bagātīgu dažādās ģimnāzijās un arodskolās savāktu konkursa pārbaudījumu uzdevumu klāstu 1939. gadā tipogrāfiju atstāj pamatskolu un ģimnāziju sagatavošanas klasēm paredzētais "Aritmētikas teorijas atkārtojums jautājumos un atbildēs" (vairāki papildināti atkārtoti izdevumi nāk klajā laikā no 1939. līdz 1947. gadam).

Īpašā vietā ierindojama izdevniecības "Valters un Rapa" jaunā zinātnieka sērijā 1939. gadā izlaista K.  Kaufmaņa apmēram 100 lappušu biezā populārzinātniskā grāmata "Pasaules telpā". Kaut arī grāmata nav paredzēta kā mācību līdzeklis, tā ir spējusi dot vispārīgas astronomijas zināšanas zinātkāriem jauniešiem un dažam padzīvojušam astronomijas draugam. Izdevums necenšas saistīt ar sensacionāliem apgalvojumiem, bet sistemātiski un saprotami izklāsta novērojamo un kritiski analizē spekulatīvas hipotēzes.

Kārļa Kaufmaņa auglīgo pedagoga, metodiķa un grāmatnieka darbību dzimtajā pilsētā pārtrauc uzbrūkošo padomju militāro formējumu mērķtiecīga tuvošanās Latvijas galvaspilsētai. Rīgu viņš atstāj 1944. gada 6. oktobrī. Skolotājs vēlāk raksta: “Es pats esmu bijis laimīgs tai ziņā, ka visu laiku kopš Latvijas atstāšanas esmu varējis strādāt mācīšanas laukā. Kamēr jūs cīnījāties kara laukā, es kāpelēju Austrijas Alpos, no vienas zemniekmājas uz otru staigādams un austriešu ģimnāzistiem algebru un trigonometriju mācīdams. Pēc kara pārgāju par skolotāju Eslingenes ģimnāzijā pie Štutgartes, kur sarakstīju vairākas grāmatas latviešu skolām.” Eslingenes latviešu ģimnāzijā, ko paši skolēni iesaukuši par "burgšūli", aizrit Kaufmaņa turpmāko gadu ikdiena.

Kaufmanis uzrakstījis pavisam 190 vēstules dažādām Amerikas koledžām un universitātēm. No tām saņēmis 13 atbildes ar darba piedāvājumiem. Kaufmanis izvēlējies Gustava Ādolfa koledžu Sv. Pētera pilsētā (ASV). Uz turieni kopā ar dzīvesbiedri Ritu (dzim. Graudiņš) un audžudēlu pārcēlies 1949. gadā, un tur 13 gadus nostrādājis par matemātikas un astronomijas pedagogu. Kad Kaufmanis 1962. gadā atstāja koledžu, bijušie audzēkņi nodibināja viņa vārdā nosauktu stipendiju.

Turpmākajos gados Kaufmanis strādā Minesotas Universitātē, kur profesors ik gadu lasīja divus astronomijas kursus – viens mazākā auditorijā ar apmēram 200 klausītājiem, otrs lielākā – ar apmēram 500. Viņš novērtējis, ka 17 universitātē nostrādātajos gados, pieskaitot papildkursus un vasaras semestrus, viņa ievadu astronomijā noklausījušies apmēram 300 000 studentu.

Darbs ar studentiem paņēmis visu laiku, tāpēc pētniecībai laika pāri nav palicis. Pēc profesora domām, katra lekcija savā ziņā līdzinās nopietnam priekšnesumam. Nav godīgi, ja studentiem jācieš pedagoga slinkuma dēļ. Viņš kādreiz atzinies: “Kaut arī esmu mācījis 48 gadus, manā skolotāja dzīvē nav bijis nevienas stundas, kurai es nebūtu iepriekš gatavojies. Nekad neesmu iegājis klasē, nezinot, ko tagad teikšu un ko darīšu. Tā kā tas nudien nav bijis viegls darbs!”

Būdams autors un līdzautors, Kaufmanis piedalījies 20 astronomijas mācību grāmatu tapšanā. Publicējis ļoti daudzus rakstus periodikā. Bijis vieslektors Ziemeļaiovas Universitātē, Dreika Universitātē, Kanzasas Valsts koledžā, Mankata Valsts universitātē, Sentklodas Valsts universitātē un Ziemeļdakotas Universitātē.

Apbalvots ar brīvo mākslu koledžas balvu "Par izcilu pedagoģisko darbu" un ar ASV Universitāšu Apvienoto balvu par teicamu kalpošanu studentiem. Minesotas Universitāte ir viņu pagodinājusi, izveidojot ikgadēju Kārļa Kaufmaņa lekciju ciklu. Šo sēriju kā pirmais ievadīja astronauts Džordžs Nelsons ar referātu par saviem pētījumiem un redzējumiem lidojumos izplatījumā.

Sv. Paula pilsētas valde kāda pauguraina rajona visas ielas ir nosaukusi zvaigznāju vārdos, bet pašu augstāko ielu par “Kaufmanis Way”. Ziņas par profesoru Kaufmani ir atrodamas izdevumos "American Men of Science" un "Who is Who in America".

Pēc aiziešanas no aktīva akadēmiskā darba universitātē Kaufmanim vēl paliek viņa lielā kaislība un mūža aizraušanās – viņa stāsts par Betlēmes zvaigzni jeb evaņģēliski astronomisko fenomenu. Kaufmaņa lekcija konspektīvi atspoguļota tā, ka Bībeles gudrie redzējuši nevis īstu zvaigzni, bet gan Jupitera un Saturna satuvināšanos, kurā abas planētas kopā izskatījušās kā viens neparasti spožs spīdeklis.

Atbalsts

K. Kaufmanis 2003. gadā Latvijas Universitātei testamentāri novēlēja 100 000 USD. Novēlējums paredzēts astronomijas attīstības veicināšanai Latvijā un izmantojams kā neaizskaramais kapitāls, no kura nestajiem augļiem tiek izmaksātas stipendijas talantīgiem astronomijas studentiem.

Viņa novēlējumā Latvijas Universitātei teikts: „Savas mīļās darba druvas – astronomijas zinātnes – turpmākai kopšanai un uzplaukšanai Latvijā.”

2018./2019. akad. g. – Kārlis Šļumba;

2017./2018. un 2018./2019. akad. g. – Kārlis Puķītis;
2012./2013. akad. gadā – Artis Aberfelds, Agris Brauns un Emīls Veide;
2010./2011. akad. gadā –  Elvijs Matrozis;
2008./2009. un 2009./2010. akad. gadā – Aija Grankina (bij. Laure);
2007./2008. akad. gadā – Ilze Ļihačova (bij. Diebele);
2006./2007. akad. gadā – Arturs Barzdis un Oļesja Smirnova;
2005./2006. akad. gadā piešķirtas pirmās divas stipendijas, tās ieguva Arturs Barzdis un Juris Kalvāns.

Paldies par atbalstu!