Andrejs Sergejevičs

Armīna Rūša piemiņas stipendiju (2 200 eiro) Andrejs Sergejevičs ieguvis 2008./2009.gadā, studējot LU Ekonomikas un vadības fakultātes maģistrantūrā.

Par sevi stāsta: "2008./2009. ak. g. sāku studēt LU profesionālajā maģistra programmā „Starptautiskā tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmuma vadība”.

Manu izvēli ir ietekmējuši vairāki faktori, pirmkārt, fakts, ka LU Ekonomikas un vadības fakultātē esmu ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē, starptautiskā biznesa studiju virzienā.

Otrkārt, tūrisms kā studiju joma man šķiet saistošs, jo ceļošana ir viens no maniem vaļaspriekiem un esmu guvis pieredzi daudzās Eiropas valstīs gan ceļojot kopā ar draugiem, gan arī periodā no 2003. - 2006. g. ik gadu piedaloties „Sail Training International – the Tall Ship’s Races” regatēs.

Treškārt, uzskatu, ka studijas minētajā programmā sniedz iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas sava biznesa uzsākšanai. Tālākā nākotnē plānoju attīstīt lauku tūrismu manu vecvecāku zemē, kas atrodas gleznainā vietā – Latgalē pie Daugavas lokiem, tādēļ, pēc manām domām, tā ir perspektīva vieta lauku tūrisma attīstībai un viesu mājas iekārtošanai.

Šobrīd manas dzīves galvenie mērķi ir sekmīgas studijas maģistrantūrā, zināšanu un pieredzes uzkrāšana profesionālajā jomā, aktīva iesaistīšanās sabiedriskajās aktivitātēs (korporācijā Gersicania, „STATOIL” korī „Cantus Fortis” u.c.), kā arī personīgā mājokļa iegāde. Vienlaikus iespēju robežās vēlos turpināt ceļot.

Jāatzīst, ka iestājoties studentu korporācijā Gersicania man nebija skaidra priekšstata par korporāciju darbību, mērķiem, uzdevumiem, tradīcijām utt. Tobrīd zināju tikai to, ka tā ir slēgta organizācija, kuras darbības pamatā ir draudzība un bruņnieciskie principi, kas man arī likās saistoši. Literāro viesu vakaru laikā iepazinos ar vairākiem interesantiem cilvēkiem un satiku arī senu bērnības draugu. Sapratu, ka korporācija ir īstā vieta, kur gūt jaunus draugus un stiprināt esošo draudzību, kur dalīties interesēs, diskutēt, biedroties un tādējādi attīstīt gan sevi individuāli, gan arī korporāciju kopumā.

Korporācijā iestājos 2003.gada I semestrī un šo gadu gaitā korporācijas biedri ir kļuvuši par maniem brāļiem, bet korporācija – par otro ģimeni, jo zinu, ka mūsu konventa dzīvoklis ir vieta, kur vienmēr esmu gaidīts. Viena no svarīgākajām lietām, ko man sniedz korporācija ir attīstības princips, kas, manuprāt, ir virzošais spēks korporācijā. Vienviet satiekoties tik dažādiem cilvēkiem – dažādu profesiju, izglītības, vecuma, sociālā statusa pārstāvjiem – tiek papildinātas katra atsevišķā biedra zināšanas, rodas interese arī par citām, ne tikai ar savu profesiju un izglītību saistītām, jomām, tādējādi korporācijas biedri nemitīgi pilnveido viens otru. Neapšaubāms ir fakts, ka korporācijas biedri kļūst par draugiem, nepieciešamajā brīdī sniedzot viens otram palīdzību un atbalstu."