Liene Martinsone

Studē: RSU, Medicīnas fakultāte.
Korporācija: „Spīdola”.
Hobiji: Vijoles spēle un muzicēšana. Apgūt jaunas svešvalodas. Ceļot, baudīt kalnainos apvidus. Grāmatu lasīšana un rokdarbi.
Raksturo: Pozitīvi domājoša personība. Ticu, ka domām piemīt noteikts spēks. Vijoles spēle iemācījusi mani būt pacietīgai un nemest plinti krūmos pēc pirmās neveiksmes. Komunikabla, draudzīga, atvērta jaunajam. Piesaista cilvēku patiesums sajūtās un darbos, tāpēc pati cenšos būt pēc iespējas patiesāka. Daudz smaidu, ko cilvēki apkārt novērtē.
Moto: Viss, kas notiek, notiek uz labu!

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvente Liene Martinsone šobrīd studē Rīgas Stradiņa universitātē Medicīnas fakultātes 6.kursā. Par sevi stāsta:

„To, ka medicīna ir mans aicinājums, sapratu jau agrā bērnībā. Skolā padevās visi priekšmeti, līdz ar to bija ļoti grūti izvēlēties nākotnes profesiju. Doma studēt medicīnu nāca spontāni, taču, raugoties pagātnē, tai ir loģisks izskaidrojums. Zinu, ka tas ir mans īstais aicinājums un sevi nevaru iedomāties citā vietā. Būt ārstam nozīmē palīdzēt citiem, būt kustībā, darboties zinātnē. Ārsts – tas ir dzīvesveids.

Studējot 2.kursā un braucot uz Anatomikumu trolejbusā, kolēģis Reinis Dundurs no korporācijas „Lettonia” ļoti aizrautīgi stāstīja, ka viņš ir uzņemts korporācijā un viņiem notiks deju stundas ar studentēm. Biju ļoti ieinteresēta. Neilgu laiku pēc šī brauciena kolēģe Baiba Auziņa uzaicināja ciemoties pie studenšu korporācijas „Spīdola”. Tagad esmu tā, kas es esmu. Korporācija man ir ļoti daudz devusi, īpaši pēdējā gada laikā, kad studenšu korporācija „Spīdola” prezidēja studenšu prezidiju konventā un uz maniem pleciem gūla vislielākā atbildība. Pirms tam mācību gadu biju literārā maģistre, pagājušajā mācību gadā – seniore studenšu prezidiju konventā un studenšu korporācijā „Spīdola”. Nespēju nedarboties - šogad atkal esmu seniore savām „Spīdolām”.

Korporācija ir kā maza valsts, jo šeit iemācamies komunicēt, vadīt, satiekam jaunus un interesantus cilvēkus, iegūstam patiesus draugus un galvenais - uzturam patriotisku garu.

Doma pieteikties A. Rūša piemiņas stipendijai bija radusies jau iepriekšējā gadā. Taču tajā brīdī biju uzsākusi gaitas kā studenšu prezidiju konventa seniore, līdz ar to nolēmu, ka padarīšu šo lielo un atbildīgo darbu, tad domāšu par sevi.

Esmu pateicīga Roberta Rūša kungam un LU Fondam par doto iespēju un stipendijas piešķiršanu. Stipendija būs ļoti nozīmīgs atbalsts ikdienā, jo pienācis laiks pabeigt medicīnas studijas un nopietni domāt par tālāko specialitāti. Piešķirtie līdzekļi būs neatsverams atbalsts mācību materiāliem, konferencēm, arī ikdienas tēriņiem. Stipendija arī motivēs saņemties spēku izsīkumā pēc tik ilgām studijām un veiksmīgi pabeigt augstskolu.”

Intervija ar stipendiāti Lieni Martinsoni laikrakstā "Diena" (30.09.2011.)