Ilze Borodkina

Studē: Ar izcilību pabeidzot studijas LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes maģistrantūrā, nu jau esmu iestājusies doktorantūrā.
Hobiji: Joprojām studiju process un visādas akadēmiskas lietas. Līdzās tam – joprojām studenšu korporācija „Dzintra”, kas gan drīzāk ir dzīvesveids kā hobijs, joprojām mīlu baletu, dziedu korī un krāju ežus. Meklēju savas dzimtas saknes.
Raksturo: Ideāliste ar dziļu tēvzemes mīlestību sirdī, neglābjama optimiste. Mērķtiecīga, stratēģiska, arī spontāna – ja tas var palīdzēt mērķu sasniegšanai.
Moto: Viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek – uz labu, pat ja šodien tā neliekas.

2012./2013.ak. gada Alfrēda Bīlmaņa stipendiāte Ilze Borodkina par sevi stāsta:

"Esmu no tiem laimīgajiem, kam studiju process ir reizē arī hobijs un vaļasprieks. Tā nu ir, ka pētniecības interešu lauks – digitālā komunikācija un ar to saistīti procesi un parādības – mūsdienās vairs nav tikai institūtiem pieejama ekskluzīva lieta, bet ir visapkārt, teju visur un vienmēr, un pat sēžot trolejbusā iespējams novērot visai interesantas cilvēku attiecības ar savām digitālajām ierīcēm, kas vēlāk, savienojot šo ikdienas pieredzi ar teorētiskiem argumentiem, ļauj nonākt pie interesantām atziņām. Reizēm sajūta kā dzejniekam – uzrakstīt var par visu. Jautājums, vai to pamani, ieraugi, uztver, (ne)saproti.

Taču teju katru dienu no jauna mācos, ka no pasaules nevar tā vienkārši tikai ņemt (pat ja tas notiek, vērojot ļaudis trolejbusā), ir arī jādod, tāpēc joprojām soli pa solim eju pretī tam, ko redzu kā savu iespēju dot – akadēmiskajā telpā veidotai karjerai gan tās pētniecības, gan pedagoģiskajai pusei. Gribu radīt jaunas zināšanas un tās kopā ar no visas pasaules savāktām un atvestām citu radītajām spēt saistoši nodot tālāk. Tāpēc nu jau doktorantūras studijas. Daļēji tāpēc arī sevis izaicināšana maģistra darba ietvaros, gandrīz pilnībā izkāpjot no visām savām komforta zonām.

Līdzās citām pateicībām maģistra darba noslēgumā ierakstīju paldies arī LU Fondam. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc ka divus gadus tas stipendiju piešķiršanas komisijas veidolā ir noticējis manam stāstam par savām iecerēm un nākotnes plāniem, tādējādi stiprinot arī pašas ticību, ka tas nav vajadzīgs tikai un vienīgi man. Otrkārt, tāpēc ka ar sava maģistra darba empīriskās daļas izstrādi izvērsties tā, kā izvērtos, varēju lielā mērā tieši un tikai tāpēc, ka jau no gada sākuma šim mērķim bankas kontā bija paglabāta iegūtā stipendija."

2013. gadā Ilze aizstāvējusi maģistra darbu par tēmu "Homo digitalensis: radošo metožu aprobācija pusaudžu privātuma uztveres un konstrukcijas stratēģiju izpētē digitālās komunikācijas telpas kontekstā" un turpina studijas doktorantūrā.