Lielu ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības telpas stiprināšanā ir sniegušas tieši latviešu kopas plašajā pasaulē, jo īpaši Austrālijā.

Latvijas uzplaukums balstās uz zināšanām, kas dažādos laikos apgūtas un nemitīgi papildinātas augstskolās. Mecenāti ir ziedojuši Latvijas Universitātei (LU) kopš tās dibināšanas, un šis atbalsts turpinās arī šodien caur Latvijas Universitātes fondu.


Starpkaru laikā LU varēja lepoties ar dažādiem veiksmes stāstiem, investējot izcilībā un cilvēkos, kas staro ar idejām un kas ar savu iekšējo “mūžīgo dzinējo” ziedo sevi zinātnei un Tēvzemei. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir LU absolvents prof. Edgars Dunsdorfs (1904-2002), kurš piecu gadu laikā no LU mecenātiem dažādās stipendijās saņēma ap 7 000 latu, lai kā absolvents, savu akadēmisko karjeru turpinātu Latvijas Universitātē. Kara noslēgumā viņš emigrēja uz Austrāliju, kur izveidoja vienu no lielākajām trimdas latviešu grāmatu krātuvēm. Dunsdorfa darbi joprojām ir mūsdienu vēsturnieku obligātās literatūras sarakstos. Iespējams, ka Dunsdorfa radošā aura rosinājusi Austrālijas latviešus sniegt bagātīgus ziedojumus atpakaļ savai vai savu priekšteču alma mater – Latvijas Universitātei.

Šogad Latvijas Universitātes (dibin. 1919) saime atzīmē augstskolas gadsimtu. Šo gadu laikā ir izaudzināti un izglītoti gudri un viedi cilvēki, Latvijas nākotnes veidotāji. Īpaši jāpateicas Austrālijas latviešiem, kuri ir rādījuši cēlu un cildenu piemēru, sniedzot atbalstu talantīgiem jaunajiem pētniekiem un vērienīgiem universitātē īstenotiem projektiem, kas pārauguši nopietnā intelektuālā devumā sabiedrībai.

 

Eigits Dāvis Timermanis ar kundzi. Foto no ģimenes privātā arhīva.

 

Sidnejietis Eigits Dāvis Timermanis (Goga) atbalsta LU jau vairākus gadus. 2012. gadā dāvinājis trīs zemes īpašumus, no kuru nestajiem augļiem turpmāk tiks sniegts atbalsts jaunajiem pētniekiem. Līdz šim ir piešķirtas trīs Timermaņa stipendijas konkurētspējas pētījumiem sociālajās zinātnēs, ko ir ieguvušas LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes doktorantes. Pērn stipendiju ir ieguva Kristīne Petrovska, kura veiks sistēmiskā riska novērtēšana banku nozarē, apskatot Latvijas kā mazas un atvērtas ekonomikas piemēru. Savukārt stipendiātes Madaras Apsalones pētījums atspoguļo, kā organizāciju kultūra un zināšanu pārvaldības procesi Latvijas maza un vidēja lieluma uzņēmumos ietekmē organizatoriskās inovācijas. Tie ir dažāda veida administratīvie uzlabojumi, uzņēmuma ārējās attiecības, ārpakalpojuma izmantošana, kvalitātes uzlabošanas sistēmas, kas ir ļoti nozīmīgas organizāciju konkurētspējai. Turpretim stipendijas ieguvēja Ieva Pūķe turpina pētīt mārketinga procesu ietekmējošos faktorus jaunos eksportējošos uzņēmumos un vēlas radīt jaunas vadlīnijas, kas palīdzētu jaunajiem uzņēmumiem veiksmīgāk uzsākt eksportu. Šie ir tikai daži pozitīvi piemēri, kā līdzcilvēku atbalsts izciliem jaunajiem pētniekiem spēj veicināt tautsaimniecībai nozīmīgus pētījumus un valsts izaugsmi kopumā. Pateicoties mecenāta ziedojumam, 2019. gada nogalē tiks izdota grāmata par viņa tēvu kapteini Dāvīdu Timermani. Izdevums būs saistošs ikvienam, kuram interesē 20. gs. I puses Latvijas militārā vēsture un nacionālās pretošanās kustības vēsture.

 

Jānis Priedkalns. Foto: Toms Grīnbergs, LU.

 

Akadēmiķis Dr. med. Jānis Priedkalns vēlas veicināt medicīniskās izglītības attīstību Latvijā, atbalstot studentus, kuri iesaistās neiroloģijas pētniecībā. 2010. gadā mecenāts novēlēja Latvijas Universitātei 200 tūkstošus Austrālijas dolāru, kas izmantojams kā neaizskaramais kapitāls Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fondam. Līdz šim stipendijas ir ieguvuši seši LU Medicīnas fakultātes studenti, papildus ir atbalstīts vērienīgs projekts. "Latvijā ir gana daudz labu mērķu, kam vēlējos ziedot, tomēr izlēmu par atbalstu Latvijas Universitātei. Kad 1944. gadā desmit gadu vecumā atstāju Latviju, nevarēju iedomāties, ka sava darba mūža lielo daļu pavadīšu akadēmiskajā un zinātniskajā darbā ārzemēs. Šim mērķim arī esmu novēlējis šo ziedojumu,” skaidro mecenāts, kura vecāki bija LU absolventi. J. Priedkalns ir iesaistījies LU Medicīnas fakultātes atjaunošanā un mācību darbā ar studentiem. Stipendijas ieguvējs Jānis Kurlovičs dalās savos iespaidos, kā atbalsts palīdzējis pētniecībā: “Ar prof. J. Priedkalna atbalstu es 2017. gadā studēju Rūpnieciskās farmācijas specializācijas studijās Helsinku Universitātē. Tas ir ļāvis nodibināt labus kontaktus starp Latvijas Universitāti un Helsinku Universitāti, veicināt sadarbību pētniecības jomā. Šis atbalsts ir devis iespēju man sākt darboties bioloģiskas izcelsmes zāļu un to gatavo produktu izpētes jomā, kas ieņem aizvien nozīmīgāku lomu mūsdienu terapijā. Paralēli zinātnei aktīvi iesaistos mācību kursu pilnveidē, izstrādājot jaunu studiju kursus un papildinot esošos. Stipendija sniedz iespēju īstenot savus sapņus un mērķus sevis izvēlētajā specialitātē un novirzienā. Mūsdienās tā ir greznība strādāt pētniecībā un neuztraukties par materiālo nodrošinājumu, veltot laiku tam, kas patiesi interesē.”

 

Aldis J. Birzulis. Foto no personīgā arhīva.

 

Savukārt Aldis Jānis Birzulis 2014. gadā sniedza atbalstu LU Biznesa ideju fondam (15 500 AUD apmērā). LU studentu Biznesa inkubators jau septiņus gadus iedrošina Latvijas jauniešus attīstīt uzņēmēja spējas, piedaloties inkubācijas programmā vai akadēmiskajā kursā, grantu konkursos, iedvesmas konferencē, saņemot mentoru un padomdevēju konsultācijas, kā arī izmantojot biroja telpas, darbnīcas, tehnisko nodrošinājumu un foto-video studiju.

Siltā piemiņā turam mecenātus, kuri savulaik ir atbalstījuši Latvijas Universitāti. Nozīmīgu atbalstu sniegusi Elvīra Palavs (1912-2000), kura bija aktīva Austrālijas latviešu sabiedriskā darbiniece, un savā testamentā Sidnejas Latviešu biedrībai atstāja 250 tūkstošus Austrālijas dolāru, lai tos izlietotu apdāvinātiem Latvijas studentiem, kuriem ceļā uz augstāko izglītību bieži jāsaskaras ar materiālajām grūtībām. 2003. gadā E. Palava vārdā nosauktās stipendijas piešķīra 12 Latvijas augstskolu studentiem, tanī skaitā septiņiem LU studentiem.

 

Aina (1932-2012) un Jānis (1926-2012) Vējiņi. Foto no ģimenes personīgā arhīva.

 

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā dzimušie melnburnieši Aina Rita (1932-2012) un Jānis Rūdolfs (1926-2012) Vējiņi vēlējās atbalstīt Latvijas attīstību, jo īpaši Latvijas jaunatni, palīdzot finansiāli celt izglītības un patriotisma līmeni savā dzimtenē. Viņi izveidoja ģimenes vārdā nosauktu stipendiju Latvijas studentu un studenšu korporāciju biedriem. Ar LU fonda starpniecību to saņēma trīs studenti. Pie tam apvienības “Timmermanis un Vējiņš” ziedojumi palīdzēja publicēt vairākas patriotiskas grāmatas, no kurām daudzas tika dāvinātas izglītības un patriotiskiem nolūkiem.

 

Imants J. Ronis (1927-2014). Foto no ģimenes privātā arhīva.

 

Sidnejietis Imants Jēkabs Ronis (1927-2014) savulaik sniedza ievērojamu atbalstu, trīs gadus ziedojot stipendijai, kas palīdzēja LU studentei asoc. profesorei Džinetai Dimantei uzrakstīt promocijas darbu par trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Tolaik autore izanalizēja ārvalstu investīciju un palīdzības ietekmi uz pārejas ekonomiku pēc neatkarības atgūšanas, apkopoja un sistematizēja datus par trimdas latviešu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā un atklāja faktorus, kas ietekmēja to apjomus, raksturoja intelektuālā kapitāla būtību, analizēja tā struktūru un vērtēšanai izmantojamos rādītājus. Šobrīd Dž. Dimante strādā Latvijas Universitātē.

Sigurds Lindiņš (1918-2000) bija veiksmīgi iesācis studijas LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (tagad – Juridiskajā fakultātē) 1937. gadā, bet pēc diviem gadiem iesaukts armijā. Savu kvēlāko sapni kļūt par juristu upurēja labākai un gaišākai Latvijas nākotnei. Mecenāts mūža nogalē tomēr apjauta, ka savu nepiepildīto sapni ir iespējams īstenot, dāvājot cilvēkiem to, kas pašam reiz trūcis. Pateicoties novēlējumam, īstenota iecere izveidot Juridiskās fakultātes Dekānu galeriju, tāpat mecenāta atvēlētie līdzekļi izmantoti arī Senās Romas jurista Papiniāna balvas izveidei ievērojamiem tiesībzinātniekiem, kā arī taisnības dievietes Temīdas bronzas statuju izveidei, lai apbalvotu studentus – tiesu izspēļu laureātus. Papildus līdzekļus ziedojusi arī viņa dzīvesbiedre Laima Eleonora Lindiņa, līdz ar to kopējais ģimenes ziedojums ir 10 000 AUD.

Vēl Latvijas Universitāti 2015. gadā ir atbalstījušas Brisbenas latviešu organizācijas un daudzi jo daudzi citi tautieši Austrālijā un plašajā pasaulē, kas palīdz rūpēties par spožāku Latvijas nākotni.

Katrs no mums var atbalstīt Latvijas Universitāti. LU fondam raksturīgie atbalsta virzieni: stipendijas talantīgiem studentiem, pētniecības un mācību vides attīstības un infrastruktūras uzlabošanas projekti. Atbalstīt Latvijas Universitāti var, ziedojot kādai jau esošajai aktuālajai kampaņai ziedošanas platformā www.ziedot.lu.lv, vai arī sazinoties ar LU fonda biroju un fonda valdi, ja ir vēlme atbalstīt jaunu iniciatīvu. LU fondā tiek regulāri atjaunots LU projektu ideju portfelis, kas gaida mecenātu atbalstu.

 

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties