18. maijā notika Latvijas Universitātes fonda organizēta sanāksme, kurā tika uzklausīti 2020./2021. akadēmiskā gada doktorantūras stipendiāti un diskutēts par viņu pētījumiem.

LU Juridiskās fakultātes doktora studiju programmas “Tiesību zinātne” students Andrejs Stupins ir stipendijas “Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā” ieguvējs 2020./2021. akadēmiskajā gadā. Par pētījumu “Tiesību normu jaunrades procesa transformācijas atbilstoši labas likumdošanas principam iespējas Latvijā nākamajā desmitgadē” A. Stupins norāda: “Latvijas tiesību zinātnē kā atsevišķa tiesību apakšnozare līdz šim nav izšķirta leģisprudence jeb labas likumdošanas teorija, kas piedāvā konkrētus metodoloģiskus līdzekļus uzrādīto problēmjautājumu risināšanai. Likumdošanas process nav pētīts sistemātiski, savukārt priekšlikumi tā ietvaros piedāvāti instinktīvi, reaģējot uz problēmsituācijām atrauti un īstermiņā.

Pētījums vienlaikus būs gan vadlīnijas un metodoloģija tiesību normu jaunrades procesā, gan arī tiesību piemērotājam pieejama instrukcija, ar kuras palīdzību tas varēs pārbaudīt piemērojamās tiesību normas sekas un to, vai šī norma ir pietiekami kvalitatīva.”

Sanāksmē A. Stupins prezentēja referātu “Satversmes tiesas un likumdevēja sazobe leģisprudences attīstībā”, sīkāk skaidrojot leģisprudences nozīmību: “Leģisprudence ir zinātne par likumdošanas procesu – tā ir labas normatīvo aktu jaunrades teorija jeb likumdošanas jurisprudence. Tā pēta likumu kvalitātes un kvantitātes attiecību problemātiku un piedāvā risinājumus, kā uzlabot tiesību normu seku prognozēšanu. Leģisprudencē balstītu metožu ieviešana normatīvo aktu jaunrades procesā ir nepieciešama demokrātiskas tiesiskas valsts principu nostiprināšanai. Satversmes tiesa, konkretizējot labas likumdošanas principu, nosprauž arī leģisprudencē balstītus obligātus kritērijus un metodoloģiju normatīvo aktu jaunrades procesam parlamentā. Likumdošanas procesa pakāpeniska evolūcija un leģisprudences attīstība notiek sazobē ar Satversmes tiesas arvien turpinātu labas likumdošanas principa satura konkretizāciju starpinstitucionālās lojalitātes principa ietvaros.”

Viktorija Soņeca, LU Juridiskās fakultātes doktorante un Timermaņa stipendijas ieguvēja 2020./ 2021. akademiskajā.gadā, kā sava pētījuma “Tehnoloģiju ietekme uz suverēna gribu” mērķi min   kritēriju un priekšlikumu izstrādi, lai ar tehnoloģiju starpniecību sasniegtais rezultāts būtu objektīvs, taisnīgs un caurskatāms, vienlaikus cenšoties atrast līdzsvaru starp tehnoloģijām un to piemērošanu, no vienas puses, un demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību aizsardzību, no otras puses.

Sanāksmē V. Soņeca skaidroja tehnoloģiju ietekmes nozīmi un aprakstīja problēmsituācijas, kādas tehnoloģiju milži var radīt valstij, runājot par tēmu “Tehnoloģiju milžu ietekme uz suverēnu” . V. Soņeca sīkāk skaidroja, kā tehnoloģijas var tikt izmantotas, lai ietekmētu suverēnu gribu un kādā veidā, piemēram, tiek ietekmētas Eiropas Savienības valstis: “Lai arī tehnoloģijas ir neitrālas pašas par sevi, tās var izmantot, lai radītu izaicinājumus mūsdienu demokrātijai, jo atrodamies digitālo, sociālo mediju un “lielo datu” laikmetā. Minēto ilustrē sociālo tīklu izmantošana, piemēram, Brexit un Donalda Trampa kampaņās, lai tādējādi tiktu ietekmētu suverēna griba. Tomēr uzsverams, ka, runājot par privātumu un brīvību veikt izvēli, nedrīkst likt šķēršļus arī tehnoloģiju attīstībai. Eiropas Savienības valstis tiek ietekmētas caur Eiropas Savienības likumdevēju. 2020. gadā Google, Amazon, Microsoft, Facebook un Apple savu interešu lobēšanas ietvaros iztērēja vairāk nekā 19 miljonus euro, lai ietekmējot Eiropas Savienības digitālo politiku, kurai ir vistiešākais sakars ar dalībvalstīm, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistoši Eiropas Savienības normatīvie akti. Ja dalībvalsts neievēro Eiropas Savienības normatīvos aktus, tad var tikt uzsākta pārkāpuma procedūra pret valsti.”

____________________

Par LU fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties