Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pētniece Dr. Līga Zariņa
Pētniece Līga Zariņa: Zinātnē darīt to, kas pašam patīk
Brigita Zutere
19.06.2018.

Arheoloģija roku rokā ar kognitīvajām zinātnēm mijas autores un Latvijas Universitātes (LU) pētnieces L.Zariņas monogrāfijā “Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši”. Autore dalās spilgtākajos iespaidos par grāmatas saturu, uzsverot, ka tā būs interesenta ne tikai arheoloģijas lietpratējiem, bet arī jebkuram aizvēstures interesentam. Monogrāfija tapusi, pateicoties SIA “Mikrotīkls” ziedojumam, ko administrē LU fonds.

Grāmatas autore ir Dr. Līga Zariņa – pētniece LU Datorikas fakultātes (DF) Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijā. Iepriekš LU ieguvusi maģistra grādu matemātikā (FMF), kur zinātniskā pētniecība bija saistīta ar simetriju, plaknes pārklājumiem, formu. Vienmēr ir bijis aicinājums strādāt arī ar humanitāro virzienu, tas ir, strādāt starpdisciplināri.

Starpdisciplināras zināšanas ļauj veikt kompleksus pētījumus

L.Zariņai interesē cilvēka domāšanas veida saistība ar kultūras attīstību plašākā nozīmē. Tālākās studijas doktorantūrā tika turpinātas dabaszinātņu jomā, iestājoties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (ĢZZF), lai sāktu izpēti saistībā ar cilvēku senāko vēsturi. Sadarbībā ar profesoru Valdi Segliņu radās ideja pētīt kramu un akmens rīkus – senākās cilvēka radītās materiālās kultūras liecības, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Apvienojot jau esošās dabaszinātņu – matemātikas – zināšanas ar ģeozinātnēm, tika uzsākts komplekss pētījums. Pētniecība saistīta ar materiālu – kramu, ko senākie cilvēki ir plaši izmantojuši rīku gatavošanai, tāpat ģeozinātņu joma ir nozīmīga aizvēstures izpētē, jo pamato dažādās vides rekonstrukcijas un raksturošanas iespējas, lai iztēlotos, kā senie cilvēki savulaik ir dzīvojuši, un kā saglabājas arheoloģiskās liecības. Tā kā rīki ir ar konkrētu formu un līdz tam jau bija pētītas formas īpašības no matemātikas skata punkta, tad tas bija sava veida pavediens, kas aptvēra kopā to, kas jau bija darīts ar to, ko varētu darīt interesējošajā izpētes laukā. Grāmata ir radīta, balstoties uz izstrādāto promocijas darbu ģeoloģijas nozarē – tiek aplūkotas iespējas vērtēt prasmju un zināšanu attīstību, pētot senākā akmens laikmeta jeb paleolīta akmens rīkus pasaules mērogā visā tā garumā, virzot domu uz mūsdienu Latvijas reģionu un ar to saistītajiem senākajiem zināmajiem kultūras aspektiem. Jāatzīmē, ka pirmās liecības par rīkiem Latvijas teritorijā ir datējamas tikai ar paleolīta beigu daļu.

Zinātnē darīt to, kas pašam patīk

Esot zinātnē, daudziem cilvēkiem ir iespēja izpaust savu personību, darīt, to kas pašiem patīk. Var strādāt aizrautīgi, var realizēt savas spējas un vēlmes. Tas ietver plašāku skatu, kāpēc pētnieks kaut ko pēta – piemēram, personīga interese vai redzējums par pielietojumu. Autorei personīgi daudz kas liekas neizzināts par konkrēto tēmu, tāpēc tas šķiet interesanti un aktuāli. Cauri vijas tas, ka var salīdzināt, kas noteiktā kontekstā raksturo cilvēku un kas savukārt atbilstoši vērojams ir dabā, tas iedvesmo, kā cilvēki atšķiras un kas tos vieno laika un telpas perspektīvā. Liekas patīkami un skaisti.

Jauna grāmata par vēl neizpētītiem aizvēstures aspektiem

Latviešu valodas iespieddrukā ir maz specializētas literatūras par kaut kādām konkrētām tēmām, arī arheoloģijā. Jāatzīst, ka tā ir kompleksa zinātne, kas ir jāskatās plašā kontekstā. Ne vienmēr visa būtiskā informācija ir pieejama jebkuram sabiedrības pārstāvim, kurš mācās vai interesējas par kultūru, tai skaitā aizvēsturi, tieši dzimtajā – latviešu valodā. Šajā grāmatā ir iekļauta apkopota informācija, kas būs noderīga un interesanta pētniekiem, studentiem un interesentiem – par mūsdienu izpētes metodēm, par nozīmīgākajiem pētījumu virzieniem un visu to plašo zināšanu spektru, ko aptver arheoloģiska akmens materiāla analīze. Grāmatā būs atrodams ieskats par senākajām arheoloģiskajām liecībām Latvijas teritorijā. Tāpat izvērsta aizvēstures skatījuma perspektīva, kurā, norādot uz konkrētiem zināšanas un prasmes raksturojošiem kritērijiem, kas izsekojami no vēl senākiem laikiem, var gūt ieskatu, kādi varēja būt cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā pēc leduslaikmeta aptuveni 12 500 gadu atpakaļ.  Interesents darbs šķitīs gan profesionālim, gan lasītājam, kam ir vispārēja interese par Latvijas un pasaules aizvēsturi.

Grāmata sastāv no atsevišķām daļām – pirmkārt, no apraksta par paleolītu un to raksturojošām liecībām, otrkārt, par tolaik izmantotajiem dabīgajiem izejmateriāliem un cilvēku radīto akmens rīku veidolu, kā arī, treškārt, par galvenajām pētījumu metodēm un virzieniem attiecībā uz akmens arheoloģiskajām liecībām. Atsevišķas nodaļas raksturo zināmo par paleolītu Latvijā un atspoguļo veikto oriģinālo pētījumu disertācijas darba ietvaros.

Darbs ir iespiests LU Akadēmiskajā apgādā un ietver sadarbību ar plaša spektra zinātnieku un pētnieku loku, aptverot arheologus, ar ģeologus, matemātiķus, ķīmiķus un daudzus citus. Grāmata “Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši” ir tapusi, pateicoties mecenāta SIA “Mikrotīkls” atbalstam. Ziedojumu administrē LU fonds.