Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
XIV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV
XIV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV

Pirmoreiz piešķirta Baltimoras Dziesmu un deju svētku mecenātu Izcilības stipendija
Brigita Zutere
02.11.2017

Dziesma un deja ir latvieša gēnos. To pašu var teikt par nesavtīgo vēlmi atbalstīt tautiešus Latvijā, pat esot tūkstošiem kilometru attālumā no savas Tēvzemes. ASV notiekošo XIV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku laikā tika savākti līdzekļi mecenātu Izcilības stipendijai trim Latvijas Universitātes (LU) studentiem, katram 2 100 EUR apmērā.

Ceļā uz Latvijas simtgadi no šā gada 29. jūnija līdz 3. jūlijam Baltimorā, Merilandē, jau četrpadsmito reizi tautieši vienojās kopējā dziesmā un dejā – košas atmiņas, svinīgi sarīkojumi un domas par skaistāku un izcilāku Latviju. Tanī pat laikā katram tautietim bija iespēja pret ziedojumiem iegūt dažādus suvenīrus ar LU – savas vai vecāku un vecvecāku Alma Mater – simboliku. Visi savāktie līdzekļi, kopumā 6 300 EUR, ieskaitot līdzekļus no nesen izdotās grāmatas par latviešu izcelsmes Ņujorkas latviešu draudzes mācītāja un izcilas personības Richarda  A.O. Zariņa (1913-2006) – “Mācītājs Richards Zariņš. Dzīve divās pasaulēs”, kur iegūti 2 100 EUR, novirzīti Baltimoras dziesmu un deju svētku mecenātu Izcilības stipendijas izveidošanai, ko administrē LU fonds. Šo stipendiju ieguva trīs talantīgas LU studentes, pārstāvot katru no zinātņu nozarēm. Tās ir Sabīne Zaula (Juridiskā fakultāte), Lauma Burkēviča (Fizikas un matemātikas fakultāte) un Laura Melne (Vēstures un filozofijas fakultāte).

Latvija – degsmes pilna, mērķtiecīga, ar lielu sapni un gribasspēku to piepildīt

Pretendējot uz Izcilības stipendiju, katra no jaunietēm sagatavoja eseju "Gatavojoties Latvijas simtgadei. Kādu es vēlos redzēt savu Latviju un ko esmu gatavs darīt, lai to piepildītu". Labprāt dalāmies ar stipendijas ieguvēju pārdomām un redzējumu. “Mūsu tautas dziļās saknes kordziedāšanā un kordiriģēšanā jau 1873. gadā rezultējās pirmajos Vispārējos latviešu Dziedāšanas svētkos, kas līdz šai dienai ir tāds notikums, kā varenība liek atplest acis daudzām iedzīvotāju un varenības ziņā lielākām valstīm. Domājot par to, kādēļ tieši dziesma mūsu tautai jau gadu simteņiem bijusi tik nozīmīga, man prātā nāk dziesmas universālā spēja vienot cilvēkus un justies kā daļai no kaut kā lielāka, neskatoties uz vietu, laiku vai valdošajiem apstākļiem. Tieši tāda sajūta mani vienmēr pārņēmusi Dziesmu Svētkos klausoties M. Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”. Ikdienā esmu meita, studente, jauna profesionāle, draudzene, māsa. Bet ir šie dievišķie brīži, kad jūties kā daļa no kā lielāka. Kā varenāka. Kā nozīmīgāka. Turklāt skaistā lieta par dziesmu ir tā, ka tā spēj šo sajūtu uzjundīt gan atrodoties tūkstošiem kilometru attālumā, gan brīžos, kad kāda sveša vara šo ideju centusies iznīcināt tās saknē. Vēlos Latviju redzēt tādu, kāda tā bija cīnoties par neatkarību – degsmes pilnu, mērķtiecīgu, ar lielu sapni un gribasspēku to piepildīt. Līksmu. Pateicīgu. Darbīgu. Saliedētu. Saprotošu. Izpalīdzīgu. Tādu, kur katram rūp “cilvēks blakus”. Vēlos Latviju redzēt atkal “atrodot” sevi,” raksta S.Zaula.

 

Latvijas uzplaukums – kopīga un vienota darba augļi

Arīdzan L.Melne iezīmē savu vīziju par Latvijas, jo īpaši sava dzimtā novada, nākotni, dalās sajūtās par to, kā ir un kā varētu būts: “Esmu dzimusi, augusi un arī savu nākotni saistu ar Latgali. Tā ir vieta, kur ir manas saknes, tā ir vieta, kurā es jūtos vislabāk. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka patriotismam ir jāsākas ar lokālpatriotismu - jāmīl un jāciena savas mājas, novads/pilsēta un tad arī radīsies mīlestība un cieņa pret savu valsti. Tāpēc uzskatu par savu pienākumu darboties sava kultūrvēsturiskā novada labā, cenšoties aizgaiņāt bieži par to valdošos stereotipus un cerot, ka ar savu darbību palīdzēšu to darīt arī citiem. Es esmu gatava turpināt savu darbu Latgales kultūrtelpā, stāstīt par Latgales vērtībām, savā akadēmiskajā dzīvē turpināt pētīt Latgales vēsturi un dzīvot Latgalē. Es gribu veidot savu dzimto pusi par vietu, kur es justos laimīga un gribētu, lai laimīgi jūtas arī citi. Lai šeit gribētu palikt un dzīvot arī nākamās paaudzes. Ja mēs paši neko nedarīsim, tad to mūsu vietā neizdarīs neviens cits. Tikai ar kopīgu un vienotu darbu mēs spēsim panākt Latvijas uzplaukumu.

 

 

Latvija – inteliģenta, saprātīga, spējīga analizēt un vairāk manāma zinātnes jomā

Savukārt L.Burkēviča uzsver, ka lielāka mērķa labā jāapvienojas domubiedriem, kas kopīgi cels Latvijas labklājību: “Latvija ir veikusi diezgan tālu ceļu savā attīstībā, un tā varētu augt vēl vairāk, nepieciešams tikai izvēlēties pareizo ceļu, kas novestu pie vispozitīvākā rezultāta. Lai gan Latvija ir neaprakstāmi skaista valsts ar gudriem un neparastiem cilvēkiem, kas gatavi ieguldīt mūsu attīstībā, Latvijai tomēr vēl ir, uz ko tiekties. Savu Latviju vēlos redzēt skaistu, tīru, inteliģentu, saprātīgu, spējīgu analizēt un vairāk iesaistoties zinātnē. Ko es esmu gatava darīt, lai to piepildītu? Visu, kas manos spēkos, lai gan viena cilvēka rīcība nestāv līdzi visu kopīgai darbībai – Latvijas iedzīvotāji, kas kopā strādā pie labākas Latvijas, arī to es noteikti vēlētos redzēt savā Latvijā.

 

 

Mecenāti - Latvijas lepnums plašajā pasaulē

Latvijas Universitātes fonds un organizācija “Friends of the University of Latvia” sirsnīgi pateicas katram no ziedotājiem, kas palīdzēja nodrošināt Baltimoras dziesmu un deju svētku mecenātu Izcilības stipendiju, personīgi Robertam Blumbergam, Džonam Medveckim, Kristapam, Bertramam un Antrai Zariņiem, Līgai Schuba, Mārtiņam un Filipam Andersoniem, Ēvaldam Butneram, Vijai Zuntaks Bērziņš, Maijai Osītis, Aivaram Krūmiņam, Ēvaldam Butneram, Pēterim Danenbergam, Eiženijai Bainbridge, Andrim Grundem, Dainai Eglītei, Raitai Žīgurei-Jevgensen, Skaidrītei Legzdiņš, Mārim Skanim, Rasmai un Egīlam Viverbrantiem, Karīnai Rilling, Edvin un Zaigai Tumiem, Gunai S. Mundheim, Silvijai Newcomer, Valdim un Joann Tanora Paupēm, Nikolai Otlans, Ilzei un John Birznieks, Sandrai un Kevin Pangburn, Uldim Sīpolam un Sandrai Kronitis-Sipols, Paulim un Irenei Lazdām, Ievai Dzelzgalvis, Dacei un Joseph Spanier, Anu un Gatinam Lāčiem un daudziem, jo daudziem citiem ziedotājiem, kam Latvijas vārds ir tuvs.