Kristaps Rāvičs

Studē: LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūra.
Hobiji: Ģitārspēle, mūzika, riteņošana, neakadēmisku grāmatu lasīšana.
Raksturo: Nopietni nenopietns, it visā ieinteresēts cilvēks ar brillēm.
Moto: „Omnia vincit amor” („Mīlestība uzvar visu”).

„Ad verbum” stipendiāts Kristaps Rāvičs stāsta:

„Jau kopš pusaudža gadiem ir interesējuši lielie jautājumi – filozofiski, vēsturiski, politiski un teoloģiski jautājumi. Vienmēr esmu centies interesēties pēc iespējas par vairāk lietām, vairāk izzināt un uzzināt, tādēļ pēc vidusskolas beigšanas iestājos LU vēsturniekos. To tiešām nenožēloju, tas bija tas, kas šai dzīves posmā bija vajadzīgs. Varēju pievērsties plašiem jautājumiem, sākot no antīkajām reliģijām līdz politisko partiju sistēmas reālijām šodien, viduslaiku mūzikai un mākslai, renesanses filozofijai un daudzām citām tēmām.

Kad biju beidzot veiksmīgi pabeidzis vēstures bakalaurus, likumsakarīgi radās jautājums: ko tālāk? Izvēlējos iet virzienā, kas būtu tuvāks sirdij un kur varētu vairāk pievērsties tam, kas mani interesēja visus vēstures studiju gadus, konkrēti, baznīcas vēsturei, īpaši 4.–5.gadsimta baznīctēvu dzīvēm, domām, idejām un cīņām. Tā nonācu LU Teoloģijas fakultātē.

Jau bakalaura studiju gados šīm savām tēmām – baznīcas vēsturei, baznīctēviem – centos pievērsties nopietni, papildus studējot latīņu un sengrieķu valodu. Taču materiālu, īpaši literatūras, klāsts pētījumiem Latvijas bibliotēkās ir diezgan šaurs, neizbēgami ir nepieciešams pasūtīt vai iegādāties papildus grāmatas. Tādēļ bakalaura darba tapšanā ļoti svarīgs bija materiālais atbalsts, kurš tika dots ar Vītolu fonda starpniecību. Šī pieredze iemācīja arī to, ka stipendija ir ne tikai atbalsts, bet arī liela atbildība. Ir labi saprast, ka kāds tev uzticas un šo uzticību ir jācenšas attaisnot.

Skatoties tālāk, zinu, ka maģistra darbu vēlos rakstīt par šiem pašiem jautājumiem, bet lielā vajadzība pēc materiāliem, no kuriem būvēt izpētes namu, arvien ir aktuāla. Tieši tādēļ „Ad verbum” stipendija ir nenovērtējams palīgs tālākajā ceļā. Ceru, ka ar stipendijas palīdzību varēšu labāk pilnveidot zināšanas. Tāpat šī stipendija ir labs atbalsts ikdienas dzīvē.

Taču, kas ir zināšanas, ja tās netiek nodotas tālāk? Ir svarīgi, lai „Ad verbum” uzticību un ieguldījumu varētu pēc kāda laika attaisnot, ar šo atbalstu iegūtās zināšanas un atziņas dodot citiem. Gan jau dzīves pavērsieni rādīs, kādā veidā tas notiks: mācot auditorijā, klasē vai arī caur rakstīto vārdu. Esmu priecīgs par uzticēšanos un mēģināšu darīt visu labāko, lai cerības attaisnotu!”