Danute Ražuka-Ebela

Studē: LU Medicīnas fakultātes 3.kursa studente ārstniecības programmā.
Hobiji: Glezniecība, dziedāšana, klavierspēle, futbols, vides un dzīvnieku aizsardzība, filozofēšana.
Raksturo: Ļoti mērķtiecīga, zinātkāra, atvērta idejām un strādīga. Interesē tik daudz lietu, ka nespēju pietiekami daudz laika atrast tikai vienai. Ļoti paškritiska, bieži moka šaubas, bet mierina gudru cilvēku atziņa, ka šaubas esot ne tikai zema pašvērtējuma, bet arī būtiska inteliģences pazīme.
Moto: Vienīgais, kas mani jebkad dzīvē varētu vajāt, ir neziņa. 

Kristapa Morberga stipendiāte Danute Ražuka-Ebela par sevi stāsta:
„Esmu ļoti pateicīga stipendijas komisijai, ka man šogad tika piešķirta Kristapa Morberga stipendija. Pieteikumu bija daudz, noteikti bija grūti izlemt, kuriem studentiem stipendiju piešķirt, jo LU mācās daudzi tiešām talantīgi un izcili studenti. Vēlos arī izmantot izdevību un pateikties saviem rekomendāciju sniedzējiem.
Apzinos lielo atbildību un ticību man, piešķirot Kristapa Morberga stipendiju otrreiz. Fakts, ka manī kāds saskata potenciālu, ļoti pagodina. Pati esmu ļoti kritiska pret sevi, tāpēc bieži vien nenovērtēju paveikto. Stipendija ir stimuls censties vēl vairāk, mēģināt pārvarēt sevis uzstādītās barjeras („rāmīti”). Atbalsts ir īpaši nozīmīgs šogad, uzsākot klīniskos priekšmetus.
Stipendija ir devusi un arī šogad dos gan morālu, gan materiālu atbalstu, lai turpinātu iesākto un attīstītos tālāk. Pateicoties tieši pagājušogad piešķirtajai Morberga stipendijai, varēju iesaistīties pētījumos un dažādās biedrībās, piemēram, veikt EK pētījumu par bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem sadarbībā ar 22 citām ES valstīm Kārļa Universitātes Prāgā un starptautisko tīklu Inclusion Europe un Eurochild vadībā. Nupat, 20.-21.oktobrī, Briselē notika gala konference – pētījums tika prezentēts EK un EP pārstāvjiem. Ceru, ka mans ieguldījums šajā pētījumā un sastādītās rekomendācijas arī atstās iespaidu uz ES un ar tās palīdzību uz Latviju. Ja nebūtu bijusi stipendija, būtu gājusi strādāt, lai atbalstītu ģimeni – tad nepārprotami laika nepietiktu nedz pilnvērtīgām mācībām, nedz pētnieciskam un sabiedriskam darbam.
Jau kopš vidusskolas veltu lielu daļu sava laika sabiedriskajam darbam. Sāku ar brīvprātīgās darbu organizācijā „Glābiet bērnus”, palīdzot tiem, kam klājas visgrūtāk, veidojot raidījumus, un pakāpeniski, pateicoties studijām LU Medicīnas fakultātē, uzsāku pētniecisku darbu arī veselības jomā.
Ārsta profesijā vienmēr ir jānonāk pie slēdziena par nepieciešamu rīcības plānu. Topošam ārstam un zinātniekam ir jābūt disciplinētam, atbildīgam, kulturālam un līdzsvarotam cilvēkam. Cenšos uz to tiekties. Mācos centīgi un ar prieku, lai varētu kā ārste un arī kā pētniece uzlabot Latvijas un varbūt arī vēl kādas citas valsts iedzīvotāju veselību, jo jauki būtu, ka Latvija atkal varētu palīdzēt citām valstīm, kā tas jau vēsturiski piedzīvots.”

2015. gadā Danute ieguvusi profesionālo grādu aizstāvot darbu par tēmu "Joda deficīts grūtniecēm teritoriālā griezumā un tā ietekme uz intelektuālo attīstību bērniem Latvijā".