Irma un Jānis Eglīši

Profesori Jānis Arnolds Eglītis (1902-1986) un Irma Liepiņa-Eglītis (1907-2000) saistāmi ar viņu nopelniem histoloģijas kā mācību priekšmeta izveidē LU Medicīnas fakultātes studentiem un mācību procesa nodrošināšanā. Atstājuši nozīmīgu ieguldījumu zinātnē.

Irma Liepiņa-Eglītis dzimusi 1907. gada 13. oktobrī Rīgā. 1931. gadā absolvējusi LU Medicīnas fakultāti.

Jānis Arnolds Eglītis dzimis 1902. gada 16. decembrī Cēsu apriņķa Kārļu pagastā. Beidzis Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, 1931. beidzis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti.

1927. gadā J.A.Eglītis, bet 1932. gadā Irma Liepiņa sāka strādāt par histoloģijas asistentiem Anatomijas un histoloģijas institūtā, abi jau studiju laikā interesējās par zinātni. Irma Liepiņa vadīja Medicīnas fakultātes studentu zinātnisko pulciņu.

J.A. Eglītis studiju gados bija ieguvis K.Morberga stipendiju un specializējies ārvalstīs. 1940. g. Eglītis aizstāvēja promocijas darbu “Histoloģiski – embrioloģiski pētījumi par Rodentia tūpļa apvidus dziedzeriem”. Šo darbu apbalvoja ar Kultūras fonda 1. kategorijas godalgu. 1942. gadā viņš aizstāvēja habilitācijas darbu par muguras smadzeņu dorsālā neiropora slēgšanos. Līdz ar to viņš kļuva Latvijā par pirmo histologu, kurš bija aizstāvējis abas disertācijas. 20. gs. 30. gadu beigās viņš histoloģijas mācībās ieviesa savu stilu: sakārtoja preparātu kolekcijas, zīmēja mācību tabulas lekcijām. Viņš bija pirmais histoloģijas docētājs, kurš domāja par histoloģijas mācību estētiku. Pirmais sāka nodarboties ar histoloģisko preparātu fotografēšanu mācību un zinātniskiem nolūkiem.

Jau toreiz Eglīši bija iepazinuši Rietumeiropas universitāšu medicīnas fakultāšu histoloģijas institūtus, tādēļ viņi ar kopējām pūlēm varēja sakārtot mācību procesu LU Medicīnas fakultātē augstā līmenī. Viņi saprata histoloģijas zināšanu nozīmi medicīniskajā izglītībā.

Irma Liepiņa-Eglītis atbalstīja sava vīra darbu un bija izstrādājusi promocijas darbu par artēriju līkumainības cēloņiem. Tas bija apjomīgs makroskopisks un mikroskopisks pētījums ar nozīmīgiem rezultātiem. Diemžēl viņai nebija iespējams aizstāvēt promocijas disertāciju, jo 1944. gadā kopā ar vīru emigrēja uz Vāciju, līdz 1950. gadā nonāca ASV. Pēc Eglīšu emigrēšanas padomju okupācijas pirmajos gados histoloģijas mācību process bija sagrauts.

Ohaio štata Kolumbusas universitātē Eglīši kļuva par profesoriem. Tāpat kā Rīgā, arī Kolumbusas universitātē abi profesori nemitīgi pilnveidoja histoloģijas mācību procesu atbilstoši jaunajiem zinātnes sasniegumiem. Jaundibinātajā universitātē Eglīši iekārtoja jaunu, mūsdienīgu histoloģijas institūtu. Viņu cienīja par gan par mācību un zinātnisko darbu, gan arī par viņu sabiedriskajām aktivitātēm.

J.A. Eglītis miris 1986. gada 26. jūnijā ASV, Ohaio štatā.

Irma Liepiņa-Eglītis mirusi 2000. gada 3. decembrī ASV, Ohaio štatā.

Mecenāti, atbalstot Latvijas Universitāti, parādīja, ka saites, kas vieno absolventus un mācībspēkus ar LU, ir spēcīgākas par attālumu, parādīja, ka īsts patriotisms pret valsti izpaužas, atbalstot jaunatni, palīdzot pilnveidot izglītības procesu un attīstot jauno talantu idejas.

 

 

Atbalsts

2001. gadā LU saņēma 410 tūkstošu ASV dolāru testamentāro novēlējumu, kas paredzēts histoloģijas mācību procesa pilnveidošanai, modernizēšanai un optimizēšanai. Pateicoties tieši šim materiālajam atbalstam, mācību procesa modernizācija notika ievērojami agrāk. Tas kļuva par pamatu abu profesoru vārdā nosauktā fonda izveidei.

Paldies par atbalstu!