Marta Zamarīte ir LU fonda stipendijas "Ceļamaize Arčers" ieguvēja 2023./2024. akad. gadā.

Iepazīsti Martu! 

1. Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Mani sauc Marta Zamarīte, un es esmu dzīvespriecīga jauniete no Pāvilostas, kas mīl jaunus izaicinājumus. Man ir talants saglabāt pozitīvismu jebkurā dzīves situācijā un atrast risinājumus problēmām soli pa solim. Man vislielāko prieku dod cilvēku savešana kopā, tāpēc par savu lielāko sasniegumu uzskatu paveikto brīvprātīgajā darbā Spānijā, kad kopā ar kolēģiem izveidojām angļu valodas sarunu klubu, kura dalībnieki turpina satikties arī tagad, kad mēs, skolotāji, jau esam atgriezušies savās valstīs.

2. Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana?

Iegūstot LU fonda Izcilības stipendiju "Ceļamaize", es saprotu, ka pūliņi, ko es veltu mācībām un ārpusskolas aktivitātēm, tiek novērtēti un ir svarīgi arī citiem. Es jūtos vajadzīga Latvijai, kas man dod vēl vairāk motivācijas un vēlmes turpināt sevi pilnveidot.

3. Kāda ir tava dzīves misija, sūtība?

Ceru, ka vēl pēc pāris gadiem uz šo jautājumu varēšu atbildēt nešauboties, taču jau tagad man ļoti patīk iedvesmot cilvēkus. Šķiet, ka esmu šajā pasaulē, lai ar smaidu, piemēru un iedrošinājumu atbalstītu citus, kas baidās riskēt un sekot saviem sapņiem. Varbūt es izklausos naiva, taču mūsdienās ir tik daudz iespēju ceļot, mācīties, dalīties ar savu pieredzi, it īpaši jauniešiem! Pati esmu piedzīvojusi, ka nav gandrīz nekā neiespējama, tikai vēlmei ir jābūt lielākai par bailēm. Tāpēc arī es cenšos mazināt citu bailes, lai mēs visi dzīvotu laimīgākā un sirdssiltākā pasaulē.

4. Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Citiem es ieteiktu izlasīt Džordža Orvela grāmatu "1984", kas gan ir diezgan drūma un distopiska, taču liek katram pamatīgi padomāt. Es pēc šīs grāmatas izlasīšanas sapratu, ka nepavisam negribētu dzīvot tādā pasaulē, kur uzticība cits citam ir pilnīgi izgaisusi, un daudz vairāk sāku novērtēt to, cik priviliģēti mēs esam, ka varam dzīvot Latvijā un Eiropas Savienībā 21.gadsimtā.

5. Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Nesen noskatījos Damjēna Šazela 2016.gadā izdoto filmu "La La Land", ko noteikti ieteiktu redzēt arī citiem stipendiātiem. Šajā mūziklā pierādās, cik svarīgi ir neatlikt neko uz vēlāku mirkli, jo viena izvēle - pagaidīt; atlaist savu cilvēku - , var pilnīgi izmainīt visu dzīvi. Kā atvadoties reiz teica mana krievu valodas skolotāja: "Ja jums kādreiz nākas izšķirties starp karjeru un draugiem, ģimeni, - izvēlieties cilvēkus. Tikai tā jūs spēsiet būt pa īstam laimīgi." Manuprāt, tas ir ļoti aizkustinošs padoms, kas pilnīgi sasaucas ar filmas "La La Land" būtību.

6. Kāds ir tavs dzīves sauklis?

Mani dzīves saukļi mainās diezgan bieži, jo katrs posms man iemāca ko jaunu, un šobrīd mani varētu raksturot sauklis: "Kāpēc gan ne?" Manuprāt, universitāte ir īstais brīdis dzīvē, kad var un vajag pamēģināt jebko, ko sirds vēlas: atklāt jaunus hobijus, pavadīt stundas aizrautīgās sarunās ar domubiedriem, paskatīties uz dzīvi no jauniem skatpunktiem un galu galā izbaudīt trako jaunību, lai būtu, ko pastāstīt saviem mazbērniem...

(Kaut gan "Mūsu zeme - Latvija!" arī tālu neatpaliek, paldies Latvijas sportistiem!)