Akadēmiskais centrs
Gustavam Zemgalam (1871–1939) veltītais eseju konkurss jauniešiem bija turpinājums izcilā sabiedriskā darbinieka un politiķa, otrā Latvijas Valsts prezidenta 150. jubilejas pasākumiem. Konkursa mērķis bija veicināt interesi par Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu un viņa laikabiedriem arī skolu jauniešos, aicinot tos domāt par vērtībām, ko Latvijas valsts veidotāji sava mūža laikā aizstāvēja un apliecināja.
Konkursa ideju bija izlolojuši Gustava Zemgala pēcteči, kas ar Latvijas Universitātes fonda starpniecību arī sarūpēja balvu fondu 1000 EUR apmērā. Konkursu organizēja Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) sadarbībā ar LU fondu, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību un LU Vēstures un filozofijas fakultāti.
Uzrunājot eseju konkursa noslēguma pasākuma dalībniekus, Gustava Zemgala mazmazdēls Mārtiņš Andersons teica: “Katrai paaudzei ir savi laikmeta izaicinājumi un uzdevumi mūsu valsts stāstā. Manam vecvectēvam un viņa laikabiedriem nācās piedzīvot Latvijas demokrātijas dzimšanu, izcīnīšanu un izveidi. Viņu bērni piedzīvoja tās zaudēšanu; jūsu vecāki pirms 30 gadiem tās atkal atdzimšanu. Un kas ir jūsu un manas paaudzes uzdevums? Manuprāt, mums ir pienākums Latvijas demokrātiju aizsargāt, lai nodotu to nākošajai un aiznākošajai paaudzei. Ar pašreizējiem notikumiem Ukrainā, valstī, kas arī nesen svinēja savu 30 gadu neatkarības atjaunošanas jubileju, mēs šo paaudzes pienākumu redzam tiešā veidā. Demokrātija nenotiek ar vienu svinīgu aktu vai fotogrāfiju. Demokrātija ir process, svēta, dārga lieta, kas nepārtraukti ir jākopj un jāaizsargā.”
Eseju konkursam kopumā tika iesūtīti 66 darbi no 44 Latvijas skolām, kuru vidū izceļas Jelgavas jaunieši: Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija ar 9 esejām, Jelgavas 4. vidusskola ar 3 darbiem, pa vienai esejai saņemts no Jelgavas 5. un Mūzikas vidusskolas. 15 pieteikumi konkursā nonākuši arī no dažādām Rīgas skolām. Vairāki darbi iesūtīti no Valmieras Valsts ģimnāzijas, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijas. Kopumā tie ir darbi no dažādām skolām visos Latvijas reģionos: Rēzeknes, Limbažiem, Zasas, Līvāniem, Cēsīm, Madonas, Riebiņiem, Aglonas, Daugavpils, Ozolniekiem, Rekavas, Ērgļiem, Aknīstes, Talsiem, Brocēniem, Ogres un Liepājas. Eseju autoru vidū ir 57 vidusskolas posma un deviņi 9. klašu audzēkņi.
Žūrijas komisija, izvērtējot iesūtītos darbus, atzinīgi vērtēja autoru prasmi ne tikai strādāt ar vēstures literatūru un avotiem, bet arī pamatot domas un spriedumus, Labākie darbi bija gana atšķirīgi gan pieejas, gan satura ziņā, taču vienlaikus apliecināja jauniešu spēju atrast savu vēstījuma valodu.
Galvenā balva (500 eiro) tika piešķirta Aknīstes vidusskolas 10. klases skolniecei Martai Annijai Mažeikai, 2. vieta (300 eiro) – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniecei Kristīnei Bumbierei, bet 3. vieta (200 eiro) – Ozolnieku vidusskolas 9. klases skolniecei Madarai Sirvidei! Apsveicam uzvarētājas!
17 labāko eseju autori maijā tiks aicināti uz noslēguma pasākumu klātienē, visi eseju konkursa dalībnieki kopā ar skolotājiem vai ģimeni būs gaidīti Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un saņems muzeja sarūpētu balvu.
Konkursa organizētāji pateicas ikvienam konkursa dalībniekam un skolotājiem, vecākiem, kas atbalstīja jauniešus radošajā vēstures izziņas un izpratnes procesā!
Par LU fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
