Jānis Putniņš

Studē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrantūras studiju programmas "Filozofija" 1. kursā.

Kādas īpašības un sasniegumi, Tavuprāt, ļāva Tev iegūt LU fonda stipendiju?

Pieļauju, ka tā varētu būt nopietna un atbildīga attieksme pret akadēmisko un sabiedrisko darbu.

Kāda ir Tava misija?

Sevi laikam gan drīzāk uzskatu par pienākuma un tradīcijas, nevis misijas cilvēku, tāpēc varētu teikt šādi - rūpēties par tās vides kopšanu, pastāvēšanu un pieejamību, no kuras pats atzīstu, ka esmu guvis labumu.

Ko Tu ieteiktu studentiem, kas šaubās, vai pieteikties LU fonda stipendijai šogad?

Mēdz gadīties tā, ka tie centīgākie un arī spējīgākie studenti bieži vien ir arī tie kautrīgākie un paškritiskākie. Paškritika ir laba un vajadzīga lieta, taču arī tai būtu jābūt ar mēru, proti, arī pret paškritiku vajadzētu izturēties kritiski. To tad ieteiktu, pirmkārt, cerot, ka tas vairos drosmi un mazinās kautrību. Otrkārt, ieteiktu neļauties kūtrumam un bailēm no vilšanās, kas varbūt kādu varētu atturēt. Vilšanās, pat ja tādu nāksies piedzīvot, pāries (un nākamgad varēsiet pieteikties atkal). Žēlums par neizmantotu iespēju un neziņa par 'kā būtu, ja būtu...' var arī nepāriet, ja tā arī nekad nepamēģināsiet.

Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?

Mierinājumam: Hermaņa Heses "Stikla pērlīšu spēle". Kaut kam priecīgam (it kā): Flena O'Braiena "Trešais policists". Kaut kam latviskam: Jāņa Ezeriņa stāsti un noveles.

Kādu filmu (-as) Tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?

Kaut kam priecīgam: Vesa Andersona "The Grand Budapest Hotel" (2014). Kaut kam mazāk priecīgam: Paula Tomasa Andersona "There Will Be Blood" (2007). Mazāk ierastam, un tomēr pazīstamam: Akiras Kurosavas "Ran" (1985).

Kāds ir Tavs dzīves moto?

Diez vai ir kāds viens moto. Tiesa, ir vārdi un izteikumi, pie kuriem tomēr atgriežos vai nākas atgriezties. Viens šāds izteikums ir grieķu daudznozīmīgais sakāmvārds: "Skaistais ir grūts." Cits, stoiķu iemīļotais teiciens: "Vadi mani, Zev, vadi mani, likteni!" Bieži atgriežos arī pie Albrehta Dīles sniegtā savaldības jeb mērenības (sophrosyne) jēdziena skaidrojuma, kurš paredz, ka tā ir savas vietas, varēšanas un izrietošo pienākumu zināšana.