Akadēmiskais centrsRolans Stepanovs ir LU fonda M.M.V. Petkevičš piemiņas stipendijas ieguvējs 2023./2024. akad. gadā.
Iepazīsti Rolanu!
1. Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?
Es esmu Rolans Stepanovs, man ir 19 gadi, un esmu bioloģijas bakalaura programmas pirmkursnieks. Talants pēc definīcijas ir izcilas dabas spējas, tomēr es domāju, ka cilvēks no dzimšanas nav dzimis ar konkrētu talantu, viņa attīstība ir atkarīga no vecākiem un pēc tam no viņa vēlmes. Es no dzīves esmu apbalvots ar savdabīgu harizmu, kura spēlē lomu ne tikai komunikācijā ar cilvēkiem, bet arī strādā kā palīgs dažādās situācijās, arī man piemīt tāda rakstura īpašība, kura neļauj nesasniegt savu mērķi, un Es uzskatu šos par talantu, jo ne katram cilvēkam, kuru es satiku, ir tādas īpašības. Ja stāstīt par sasniegumiem, tad esmu Rīgas 22.vidusskolas simtgades izcilnieks, jo izcili mācījos 10.-12.klasēs. Esmu piedalījies Erasmus+ projektos, ne tikai skolas, bet arī patstāvīgā projektā, kur braucu uz Armēniju. Esmu uzvarējis DiscoverEU "travel pass", ar kuru ceļoju mēnesi pa Eiropu un apmeklēju Poliju, Vāciju, Šveici, Franciju, Čehiju, Lietuvu. Agrāk es nodarbojos ar sporta dējām, kur daudzkārt guvu 1.vietas sacensībās, ka arī piedalījos Latvijas valsts čempionātos.
2. Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana?
Stipendijas iegūšanu es pieņemu kā lielu dāvanu par to, ko esmu darījis. "Tiek apbalvots tas, kurš pastāvīgi strādā savu mērķu sasniegšanai," - citāts, kas iedvesmo. Es uzskatu, ka stipendiju nepiešķir cilvēkiem, kuri nepielika pūles mācībās, vai savā attīstībā, tomēr pretendē kaut ko iegūt. Stipendija - tas ir atbalsts, kas studiju laikā motivēs nebaidīties no grūtībām, bet iet tiem pretī.
3. Kāda ir tava dzīves misija, sūtība?
Mana dzīves misija ir kļūt par zinātnieku - izprast mūsu pasauli. Šī ideja seko mani kopš bērnības, man vienmēr patika veidot kaut ko jauno, pētīt dabu, lasīt zinātniskus žurnālus. Uzskatu, ka esmu radīts, lai attīstītu ne tikai savas zināšanas, bet arī citu cilvēku, jo bija ideja kļūt par skolotāju/lektoru, bērnībā bieži spēlēju “skolu”, kur biju skolotāja lomā.
4. Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem?
Man ļoti patīk distopijas žanrs, jo tas parada, ka pat ideālā pasaulē ir problēmas. Man patīk saprast, ka pastāv dažas sistēmas, kurus mēs, tajos dzīvojot, nevaram pamanīt, tomēr no puses sistēma ir manāma. Tā, romānā "1984" no Džordža Orvela bija aprakstīta pasaule, kura bija ideāla pēc valdības uzskata, tomēr briesmīga pēc lasītāja uzskata. Tajā pasaulē cilvēki dzīvoja, nezinot, kas ir brīvība, tomēr viņiem likās, ka tie dzīvoja brīvībā, jo valsts pārliecināja, ka citas brīvības neeksistē. Grāmata atgadināja man mūsu pasauli, politiskas sazvērtības, noslēpumus, tā maina uzskatu uz esošajām sistēmām, kuros mēs visi tagad dzīvojam.
5. Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem?
Bieži filmas neskatos, tomēr varu ieteikt paskatīties “Openheimeru”. Skatījos to kinoteātrī un nepamanīju cik ātri pagāja 3 stundas - uz vienas ieelpas. Filma ir smaga, par Hirosimas-Nagasaki sprādzienu. Man tiešām patīk vēsturiskas filmas, jo tad vairāk var izprast notikušo. Daudz, ko teikt nevaru, jo tad nospoilerošu filmas jēgu.
6. Kāds ir tavs dzīves sauklis?
Manas dzīves sauklis: “Visam, ko tu dari, ir jēga.” Nav neviena brīdi, kad mūsu rīcībai nebūtu seku. Tas darbojas gan uz labu, gan uz sliktu. Varbūt likās vairāk pamanāms, kad izproti šī izteicienu caur visu sevi dažu gadu ilgumā.