Mārtiņš Slišāns

Kristapa Morberga stipendiju (2 560 eiro) Mārtiņš Slišāns ieguvis 2009./2010.gadā, studējot LU Ekonomikas un vadības fakultātes bakalaura programmā.

Mārtiņa Slišāna stāsts pretī izglītībai un dzīvei:

„Viss sākās 2005.gadā, kad mācījos 9.klasē mazā, skaistā Siguldas 2.pamatskolā. Tik dvēseliskus un izcilus pasniedzējus kā tur, nekad nebiju sastapis un laikam vairs arī nesastapšu. Tajā pašā gadā tiku atzīts par labāko skolnieku, godināts valsts svētkos 18.novembrī, līdz ar to ieguvu iespēju braukt ar dažiem izciliem skolniekiem no citām skolām divu nedēļu ceļojumā uz Vāciju - uz Siguldas sadraudzības pilsētu Štūri. Jau toreiz sapratu, ka viss dzīvē nāk ar smagu darbu un ne vienmēr tiec atalgots uzreiz, bet gan vēlāk – pie šīs dzīves nostādnes pieturos arī tagad.

Mācījos pamatskolā, paralēli spēlēju un trenējos basketbola komandā „BK Sigulda”. Sporta zāle atradās 10 kilometrus no mājām, nācās izmantot autobusu - tā četras reizes nedēļā treniņi un sestdien, svētdien spēles Siguldā vai visā plašajā un mīļajā tēvzemē, apceļoju arī pusi Eiropas. Smagi bija katru dienu celties sešos no rīta, jo īpaši brīvdienās, kad tavi vienaudži saldi guļ, tad tu jau brauc uz spēli, vai arī būt pulksten septiņos vai astoņos vakarā mājās, kad esi ļoti noguris, bet vēl tak ir mācības – bet es pats izvēlējos šo dzīves ceļu. Neviens man nespieda, bieži vien nācās mācīties līdz pulksten diviem vai pat trijiem naktī, lai tikai izpildītu visus mājasdarbus laicīgi, bet tas bija tā vērts. Vēl paspēju apmeklēt skolas kori, kas bija garīgais papildinājums. Tā pienāca laiks pārmaiņām.

Bija divas iespējas palikt Siguldā un mācīties Siguldas Valsts ģimnāzijā vai iet tālāk – uz Rīgu. Izvēlējos otro iespēju – Rīgas 2.vidusskolu (tagadējā Rīgas Pilsētas 2.ģimnāzija). Viss man bija svešs - gan Rīga, gan cilvēki. Bet liels paldies šai skolai, kas palīdzēja ātri iejusties šajā virpulī, īpašs paldies skolasbiedriem un, protams, pasniedzējiem par viņu sapratni un palīdzību. Vidusskolā biju gan skolas basketbola komandas kapteinis, gan dziedāju skolas korī – fantastiski, ko vien neatdotu, lai atkal būt Luda Poseļa nodarbībās - unikāls skolotājs. Pirmo gadu biju diezgan mierīgs, bet ar 11.klasi pieteicos skolēnu padomē un ātri kļuvu par tās prezidentu – rīkoju un vadīju dažādus pasākumus un palīdzēju kā vien varēju skolotājiem. Starp mācību gadiem lidoju pie brāļa uz ASV strādāt, kur neklājās viegli, darot melno darbu. Amerikas ceļojumi palīdzēja saskatīt un redzēt pasauli plašāk, daudz ko jaunu sapratu, sāku arī cilvēkus mazliet savādāk vērtēt, tā bija nenovērtējama pieredze. Tā pagāja arī vidusskolas gadi. Atkal pienāca ļoti nozīmīgs brīdis manā dzīvē – augstskolas izvēle.

Godīgi sakot, nebija domas studēt Latvijas Universitātē. Jau biju ar vienu kāju iestājies vienā augstskolā Dānijā, bet tad pēdējā brīdī pārdomāju - nebiju gatavs šķirties no visa, kas man ir dārgs un svēts dzimtenē. Nenožēloju, ka paliku savā zemē. Man visu dzīvi gribējies kaut ko vadīt, tāds es esmu. Izvērtējot visus plusus un mīnusus – mana izvēle bija Latvijas Universitātes vadības zinību programma. Pēc pirmā gada sapratu, ka tas ir tieši tas, ko man vajag. Šī ir vieta, kur daudz pašam ir jādara, neviens neko nespiedīs, tas tieši man arī patika - ka esi atbildīgs par sevi, neviens ar tevi neauklēsies, pamati šīm domām man jau tika doti vidusskolā. Latvijas Universitāte piedāvāja ļoti daudz iespēju, ir tikai cits jautājums, vai mēs spējam tās izmantot. Es spēju – Kristapa Morberga stipendija, ceru, ļaus man īstenot sapni par otru augstāko izglītību. Man nekad nav miera – vienmēr gribu piepildīt savu laiku.

No sākuma nespēju noticēt, ka ieguvu šo stipendiju, jo uzskatīju, ka nebiju ne ar ko īpašāks par citiem centīgiem un gudriem cilvēkiem, bet, atskatoties atpakaļ, saprotu, ka biju viņu pelnījis par visiem 100%. Ar saviem sasniegumiem ļoti iepriecinu savus vecākus, kuri ir smagi strādājuši, lai es varētu nonākt tik tālu, un varu pateikties viņiem un savam vecākajam brālim par to, kas esmu šodien. Zinu, ka spēšu viņiem kādreiz atmaksāt un spēšu dod labumu ne tikai saviem tuvākajiem, bet arī savai dzimtenei.

Varbūt nauda dzīvē nav galvenais, bet tā noteikti palīdz īstenot cilvēku sapņus. Paldies Jums par vēl viena sapņa īstenošanu.”

2015. gadā Mārtiņš aizstāvējis maģistra darbu par tēmu "Patēriņa kredīta analīze". Latvijas komercbankās