Š.g. aprīlī noslēdzās Latvijas Universitātes (LU) Lielās aulas ērģeļu restaurācijas darbi, un svinīgajā koncertā LU fonda draugu, mecenātu un viesu klātbūtnē atkal ieskanējās atjaunotās LU Lielās aulas ērģeles.

Tāpat kā pirms aptuveni 80 gadiem ērģeļu uzbūve, arī to rekonstrukcija un modernizēšana kļuva iespējama, pateicoties Latvijas sabiedrības - uzņēmumu, privātpersonu, mecenātu, LU mācībspēku, studentu un absolventu - saziedotajiem līdzekļiem. Latvijas Universitātes fonds aicināja ziedot ikvienu, kuram rūp LU Lielās aulas ērģeļu skanīgums. Kampaņas „Ērģeles lai mūžam skan!” ietvaros pusotra gada laikā tika saziedoti 41 403.36 eiro ērģeļu atjaunošanas darbiem, un šobrīd, pateicoties 350 ziedotajiem, universitātes un valsts rīcībā ir nodots atjaunots un modernizēts instruments, kas ievērojami dažādos Latvijas koncertdzīves iespējas un radīs īpašus mirkļus, spēlējot LU studentiem, absolventiem un viesiem universitātes izlaidumos un citos pasākumos.

Ērģeļu atklāšanas pasākumā klātesošajiem bija iespēja izbaudīt atjaunoto ērģeļu skanīgumu, noklausoties Marģera Zariņa „Variationi BACH” LU ērģeļmeistara Tālivalža Dekšņa izpildījumā un LU kamerkora DeCoro koncertu ērģeļu pavadījumā.

LU fonda valdes priekšsēdētājs Ivars Lācis, uzrunājot pasākuma viesus, apsveica LU Fonda komandu, restauratoru komandu un projekta atbalstītājus ar padarīto un pauda gandarījumu par mecenātu, jo īpaši studentu, aktivitāti, ziedojot projektam. LU esošie un bijušie studenti un stipendiāti veidoja 75% no kopējā ziedotāju skaita. „Redzot aicinājumu ziedot lielajiem projektiem, mums bieži liekas, ka mazais ieguldījums, ko spējam veikt, neko neietekmēs, bet tas tā nav, un šīs visai nozīmīgs projekts to pierāda. Mēs varam! 2013.gadā LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece piedāvāja iniciatīvu un aicināja ziedot instrumentam, universitātei. Laikam ejot, izdzirdot ērģeļu skaņas, katrs no mums varēs ar pilnām tiesībām teikt, ka tajās ir arī daļa no viņa, atceroties patiešām vareno mirkli, kad pirmo reizi pa īstam ieskanējās vienas no lielākajām Latvijas ērģelēm,” teica Ivars Lācis par vienu no ievērojamākajām LU fonda ziedojumu vākšanas kampaņām un novēlēja panākumus nākošajos darbos.

LU Lielās aulas ērģeles ir trešās lielākās Latvijā uzreiz pēc Rīgas Doma ērģelēm un Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģelēm. Instrumentu 1937.gadā uzbūvēja vācu ērģeļbūves firma E. F. Walcker, Ludwigsburg, kas tolaik bija viena no vispazīstamākajām un visražīgākajām ērģeļbūves firmām pasaulē (Walcker 1883. gadā uzbūvēja arī Rīgas Doma ērģeles). Tā laika inteliģence, uzņēmumi, studenti u.c. toreiz projektam saziedoja 25 000 latu.

LU ērģelēs tika izmantotas tā laika jaunatklājumi ērģeļbūvē un modernākās palīgierīces. „Jāsaka, ka manā visai bagātajā ērģelnieka pieredzē nav nācies pie citu zemju ērģelēm sastapt tik daudz un tik izsmalcinātas ērģeļbūves nianses kā šeit,” stāsta LU ērģeļmeistars un restaurācijas darbu vadītājs, prof. Tālivaldis Deksnis. „Pagaidām šīs joprojām ir modernākās un vispilnīgāk aprīkotās ērģeles Latvijā,” saka ērģelmeistars.

Restaurācijas gaitā meistari centās saglabāt visas sākotnējās tehnoloģijas. Lai iztīrītu un atjaunotu instrumentu, ērģeles tika pilnībā izjauktas, tika atjaunotas deformētās un bojātās stabules, pilnībā vai daļēji nomainītas nolietotas detaļas, modernizēta elektro-pneimatiskā sistēma. „Šīs ir lielākais restaurācijas projekts Latvijā pēdējo turpat 100 gadu laikā, kurš veikts pašmāju meistaru spēkiem,” saka restaurācijas vadītājs. „Instrumenta atjaunošana paver iespēju LU  Lielajā aulā rīkot izcilus, līdz šīm Latvijā nebijušus koncertus ērģelēm ar simfonisko orķestri,” rezumē prof. Deksnis.

Ar projekta atbalstītāju vārdiem un restaurācijas darbu komandas sastāvu var iepazīties www.fonds.lv/projekti/2014gads/ergeles

Ieskatīties ērģeļu atjaunošanas darbos ir iespējams LU foto arhīvā: http://ej.uz/ergelu_atjaunosana.
 


Tālivaldis Deksnis – LU ērģeļu koncertmeistars, vada LU Lielās aulas ērģeļu restaurācijas darbus. Vadījis vairāku ērģeļu uzstādīšanas darbus (Rīgas Sv. Jāņa, Jelgavas Sv. Annas, Saulkrastu, Dubultu baznīcās u. c.), darbojas kā ērģeļu restaurators un ērģeļbūves eksperts.

Latvijas Universitātes kamerkoris DeCoro dibināts 2007. gadā, tā diriģenti ir Pēteris un Kristiāna Vaickovski. Kormeistari Māra Vaickovska un Patriks Kārlis Stepe. Korī dzied gan Latvijas Universitātes, gan citu augstskolu studenti vecumā no 18 līdz 30 gadiem. DeCoro piedalījies vairākos starptautiskos koru festivālos – konkursos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Zviedrijā, Polijā un Čehijā. Šīs sezonas izskaņā DeCoro atskaņos latviešu kora mūziku, kas veltīta jubilāriem - komponistam Emīlam Dārziņam, dzejniekiem Rainim un Aspazijai. Koncerts notiks 28.maijā plkst.19:00 centrā "Koka Rīgā". Vasarā koris piedalīsies Jelgavas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos, kā arī citos pasākumos. Vairāk: www.decoro.lv un www.facebook.com/mixedchoirdecoro 
 

Dalīties