Amerikas latvieši Antra, Bertrams un Kristaps Zariņi ziedojuši 25 tūkstošus ASV dolārus vēstures studiju atbalstam Latvijas Universitātē (LU). Mecenāti vēlas vairot un spēcināt tautiešu vidū pastāvošo izpratni par vēstures jautājumu nozīmīgumu Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē.

Par mecenātu ziedojumu tiks realizēts vērienīgs projekts, kura rezultātā tiks izdota grāmata, kā arī izmaksātas Richarda Zariņa piemiņas fonda stipendijas. Richards Arturs Oto Zariņš (1913-2006) bija Latvijā dzimis mācītājs, kurš emigrējis uz Zviedriju, bet vēlāk uzaicināts strādāt par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju Amerikas Savienotajās valstīs, ieņemot šo amatu līdz pat aiziešanai pensijā. Šī draudze ārpus reliģiskas funkcijas, tāpat kā citas Trimdas draudzes, pildīja arī sabiedriski politiskās dzīves centru, bija viena no lielākajām visā pasaulē, un tās vadītājs – tieši iesaistīts visos notikumos un norisēs, kas saistījās ar draudzes namu, kurš bija kļuvis arī par ģimenes mājvietu uz gandrīz pusgadsimtu. R. A. O. Zariņa bērni Antra, Bertrams un Kristaps Zariņi ir izveidojuši Richarda Zariņa piemiņas fondu vēstures studiju atbalstam Latvijas Universitātē, un ir daļa no organizācijas “Friends of the University of Latvia”. Īpaši nozīmīgs atbalsts ir laikā, kad zinātnes un vēstures izglītības stāvoklis Latvijā ir sarežģīts, savukārt valsts finansiālais atbalsts pasniedzējiem un zinātniekiem ir neliels. Piemiņas fonds nodibināts vēstures studiju atbalstam par spīti tam, ka visu tā dibinātāju profesionālā darbība saistīta ar citu jomu – medicīnu. Iemesls tam ir trimdas sabiedrībā kopumā un Zariņu ģimenē īpaši pastāvošā izpratne par vēstures jautājumu nozīmīgumu Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē.

Top grāmata “Latvijas un ASV attiecības 1918.-1922. gadā”

Dr. hist., profesora Ērika Jēkabsona vadībā šobrīd top apjomīgs zinātniskais darbs – grāmata “Latvijas un ASV attiecības 1918.-1922. gadā”. Grāmatā, izmantojot ASV, Latvijas un Lielbritānijas arhīvu materiālus, atspoguļotas abu valstu attiecības, veidojoties Latvijas valstij 1918.-1922. gadā, kā arī aizmirstais amerikāņu palīdzības organizāciju atbalsts Latvijas iedzīvotājiem šajā laikā. Latvijas un ASV attiecības un to ģenēze 1918.-1922. gadā atspoguļo, no vienas puses, Latvijas ārējās politikas centienus nodrošināt savas valsts politisko un saimniecisko patstāvību caur sakariem ar vienu no pasaules ietekmīgākajām politiski un ietekmīgāko saimnieciski lielvalstīm,  turklāt pat apstākļos, ka otras puses oficiālā attieksme praktiski bija vēsa un atturīga. No otras – uz Latvijas piemēra atspoguļo ASV politikas specifiku Austrumeiropā kopumā. “Latvijas vēsturē nepelnīti aizmirsta Amerikas Sarkanā Krusta, Amerikas Palīdzības administrācijas u.c. organizāciju palīdzība Latvijai kara un pēckara apstākļos, piemērm, amerikāņi vairākus gadus ēdināja  Latvijas bērnus, studentus, palīdzēja ievainotajiem, nodrošināja medicīnas iestāžu darbību,” komentē grāmatas autors Ē. Jēkabsons.    

Dalīties