Gaidāmie uzlabojumi un ieguvumi, attīstoties mikrobioma pētniecībai Latvijā  

Gada sākumā seši Latvijas Universitātes (LU) eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas pirmā kursa doktoranti ieguva LU mecenāta SIA “Mikrotīkls” stipendiju, kuru administrē LU fonds. Viena no stipendijas ieguvējām ir LU Bioloģijas fakultātes doktorante Ilze Elbere, kura ikdienu pavada Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC). Viņas pētnieciskais darbs ir saistīts ar mums neredzamās mikropasaules (cilvēka mikrobioma) izpēti un likumsakarību meklēšanu, lai iespējami tuvākā nākotnē uzlabotu bieži sastopamās slimības – 2. tipa cukura diabēta – terapijas efektivitāti un pacientu dzīves kvalitāti.

Kāpēc esi izvēlējusies būt zinātnē?

Sākot studijas LU Bioloģijas fakultātē vēl nezināju, ka nonākšu zinātnē. Nolēmu studēt molekulāro bioloģiju, jo gribēju labāk izprast cilvēka organismā notiekošos mehānismus. Un zināju, ka noteikti gribu pēc iespējas ātrāk darīt arī ko praktisku, taču ne rutīnas darbu. Tā nu jau pirmajā kursā nonācu Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

Es joprojām esmu šeit un zinātnē, jo man no sirds patīk tas, ko daru. Man patīk, ka nav divu vienādu darba dienu, un katra no tām ir pilna izaicinājumu. Šī profesija ir nepārtraukta mācīšanās un pilnveide. Un katra uzdevuma realizācijai un mērķu sasniegšanai nepieciešama gan kritiskā domāšana, gan radošums.

Kā stipendija ir palīdzējusi tavai zinātniskajai darbībai un pašpilnveidei?

SIA “Mikrotīkls” stipendija, kas sniegs nozīmīgu atbalstu 3 gadu garumā, noteikti ir papildus motivators – tā ir kā apliecinājums, ka līdz šim paveiktais ir labi padarīts un arī virziens, kurā šobrīd dodos, ir pareizais. Protams, finansiālais atbalsts ir palīdzējis realizēt dažādu vērtīgu kursu apmeklēšanu, kā arī pašpilnveides materiālu iegūšanu (piemēram, varēju iegādāties jau sen noskatītu statistikas un pētījumu dizainu grāmatu).

Kāda ir tēmas aktualitāte? Kāpēc ir svarīgi pētīt 2.tipa cukura diabētu un zarnu mikrobiomu?

Otrā tipa cukura diabēts (T2D) ir slimība ar strauji pieaugošu sastopamību – gan dažādu ģenētisko faktoru, gan arī mūsdienu ne tik veselīgā dzīvesveida dēļ. Latvijā ar cukura diabētu slimo vairāk nekā 80 000 iedzīvotāju un ~90% no tiem diagnosticēts tieši T2D. Šai slimībai raksturīgajam paaugstinātajam cukura līmenim asinīs ir virkne nelabvēlīgu ietekmju uz slimnieka orgāniem un organismu kopumā, kā arī dzīvildzi, līdz ar to ir ļoti būtiski, ka pacienti ievēro ārsta noteikto terapiju. Viens no galvenajiem medikamentiem, ko mēs Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā pētām, ir metformīns. Tas ir pasaulē visbiežāk lietotais medikaments T2D ārstēšanā, un tam piemīt augsta efektivitāte, kā arī tas nepazemina cukura līmeni asinīs pārāk daudz, turklāt bieži vien veicina arī svara un dažādu ar T2D saistītu papildus slimību riska samazināšanos. Tomēr vidēji 30% pacientu tiek novērotas ar zarnu trakta darbību saistītas blaknes (nelabums, vēdera sāpes, šķidra vēdera izeja u.c.), kuru dēļ pacienti vairs regulāri nelieto medikamentu vai maina terapiju (uz tādu, kurai bieži vien vairs nav tādas labās papildus ietekmes, kādas ir zināmas metformīnam).

Mikrobioms ir mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēņu u.c.) un to ģenētiskā materiāla kopums kādā konkrētā lokalizācijā, respektīvi, zarnu mikrobioms ir visi mūsu zarnu traktā mītošie mikroorganismi, kuriem ir būtiska loma dažādu vitālu procesu nodrošināšanā.  Ikvienam, kurš iedomājas, ka tie jau vien tādi sīki “mošķīši” ar mazu nozīmi tikai ir, man gribas atgādināt, ka šobrīd ir zināms, ka dažādu mikroorganismu šūnu skaits, kuri apdzīvo mūsu ķermeni (zarnu traktu, muti, degunu, ādu u.c.) pārsniedz visu šūnu kopskaitu cilvēka organismā (aptuvenā attiecība mikrobioms pret cilvēku ir 1,3:1).

Šobrīd ir zināms, ka mikrobioma sastāvam un “labsajūtai” ir būtiska loma T2D attīstībā, kā arī mikrobioms mijiedarbojas ar dažādiem medikamentiem, ietekmējot to darbības mehānismus, efektivitāti un blaknes. Šajā kontekstā plaši tiek pētīts arī metformīns, tomēr mūsu izvēlētais longitudinālais (ilgtermiņa jeb vairāku vizīšu) pacientu iesaistes dizains un iesaistīto pacientu grupa sniedz iespēju apskatīt līdz šim nepētītus aspektus un gūt jaunas zināšanas par šo fascinējošo mijiedarbību.

Būtiska loma šo pētījumu realizēšanai ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā esošajai Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzei, kura ciešā sadarbībā ar Latvijas endokrinologiem un ģimenes ārstiem nodrošina T2D pacientu iesaisti un pētījumam vajadzīgo bioloģisko materiālu nodošanu un uzglabāšanu. Būtiskākais resurss ir jau kopš 2010. gada uzsāktā pacientu kopa OPTIMED, kurā līdz šim ir iesaistījušies vairāk nekā 4 000 otrā tipa cukura diabēta pacientu.

Ko sabiedrība gūs no tava darba? Kāds ir praktiskais ieguvums?

Mūsu pētījuma mērķis ir izpētīt zarnu mikrobioma sastāvu metformīna un citu antidiabētisku medikamentu lietotājiem, lai varētu noteikt potenciālos iemeslus terapijas laikā novērotajām blaknēm. Šīs zināšanas dotu iespēju pēc tam izstrādāt metodes, ar kurām modificēt zarnu mikrobiomu ar mērķi samazināt blaknes un veicināt pacientu vēlmi pieturēties pie ārsta norādītās terapijas. Kopumā lielais nākotnes mērķis ir veicināt T2D slimnieku dzīves kvalitāti un personalizētu pieeju terapijas izvēlē.

Kādi ir tavi nākotnes plāni?

Noteikti turpināt darboties mikrobioma izpētes jomā – šī mikropasaule un tās mijiedarbība ar cilvēka organismu ir super fascinējoša. Un, neskatoties uz jau veikto pētījumu daudzumu, ir vēl tik ļoti daudz kā neskaidra – katrs veiktais atklājums rada papildus vairākus jaunus jautājumus, kuru tālāka izzināšana varētu sniegt ieguldījumu gan mūsu izpratnē par mikrobioma tēmu, gan arī uzlabot mūsdienu sabiedrības dzīves kvalitāti.

Ceru arī turpināt iesaistīties dažādās pedagoģiskās un izglītojošās aktivitātēs gan LU studiju ietvaros, gan ārpus tās. Piemēram, lasīt lekcijas LU Bioloģijas fakultātes studentiem, kā arī līdzdarboties dažāda mēroga populārzinātniskos pasākumos. Rudenī esmu uzaicināta stāstīt par mikrobiomu sporta klubā, kuru pati regulāri apmeklēju, tas būs pasākums nelielā auditorijā, kur būs iespēja ikvienam personalizēti uzzināt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Turpretī 28. septembrī būs kārtējais Zinātnieku nakts pasākums visā Latvijā un arī BMC, uz kuru laipni aicinātas gan skolēnu grupas, gan ģimenes, gan citi interesenti. Šogad lieliska pieredze un iespēja rosināt diskusijas par cilvēka mikrobiomu bija, piedaloties sarunu festivālā LAMPA, tāpēc jau tagad tiek apsvērtas idejas, ar kurām pieteikties nākamā gada pasākumam.

Ko tu novēli jaunajiem zinātniekiem?

Atrast jomu, kurā dzirksteļo interese un aizrautība. Saglabāt vēlmi izzināt un vēlmi ieguldīt zinātnē! Kā arī no sirds novēlu šādu jomu atrast tepat Latvijā, jo tieši mēs esam tie, kuri var uzlabot situāciju un veicināt gan sabiedrības, gan valdības ticību un atbalstu zinātnes attīstībai.

I. Elberes zinātniskā darba vadītājs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, asoc. prof. Dr. biol. Jānis Kloviņš:

Ilzei ir paveicies spert pirmos nopietnos soļus zinātnē brīdī, kad strauji attīstās mikrobioma pētniecība pasaulē, un kļūt par jaunas un spēcīgas komandas sastāvdaļu, Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā uzsākot vairākas jaunas iniciatīvas. Jau redzu, ka Ilzes ieguldījums ir nesis augļus jaunu publikāciju izskatā un stimulē aktīvam darbam arī citus jaunos pētniekus.

Dalīties

Saistītais saturs

Jaunā zinātniece mudina studentus pieteikties stipendijām
09.09.2019.

Jaunā zinātniece mudina studentus pieteikties stipendijām

Seši LU pirmā kursa doktoranti saņems stipendijas 72 000 EUR apmērā
22.12.2017.

Seši LU pirmā kursa doktoranti saņems stipendijas 72 000 EUR apmērā