Dr.paed. Sanita Baranova. Foto no personīgā arhīva.

Stipendiātu stāsti ir tik dažādi. Cits savus sapņus un projektus īsteno ārpus Latvijas robežām, citi iekaro virsotnes zinātnes lauciņā, citi neapstājoties turpina mācīties un apgūt arvien ko jaunu. Viena no neatlaidīgajiem un iedvesmojošajiem kādreizējiem Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendiātiem ir Sanita Baranova, kura ne mirkli nepārstāj mācīties un dalīties zināšanās ar citiem ne vien Latvijā, bet arī dodoties uzņemt zināšanas ārpus mūsu valsts robežām.

No Latvijas Universitātes studentes un stipendiātes, kura lūdza rekomendācijas vēstules saviem pasniedzējiem, Dr.paed. Sanita Baranova ir kļuvusi par iedvesmojošu personību saviem studentiem, kuri nu pašai Sanitai lūdz rekomendācijas vēstules stipendiju konkursam, un pat ir izveidojuši filmiņu “Latvijas Universitāte manā dzīvē” – par Sanitas izaugsmi no studentes līdz docētājai.

Pastāsti par saņemtajām stipendijām!

Kā LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Pedagoģijas bakalaura studiju programmas studente saņēmu trīs LU mecenātu stipendijas:

Kristapa Morberga stipendiju 2003./2004. akad. gadā,

M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju 2004./2005. akad. gadā (pavasara semestrī),

Ernesta Felsberga piemiņas stipendiju 2004./2005. akad. gadā (rudens semestrī).

Neskatoties uz to, ka studēju Valsts budžeta finansētā studiju vietā, pieļauju, ka bez mecenātu stipendiju atbalsta mans studiju ceļš nebūtu bijis tik veiksmīgs. Pašlaik kā docētāja esmu jau rakstījusi rekomendācijas vairākiem saviem studentiem mecenātu stipendiju saņemšanai un ļoti priecājos, kad kāds no viņiem tās arī iegūst, jo labi atceros, cik nozīmīgas tās bija manai izaugsmei.

Īsi pastāsti par sevi. Ko tu dari pašlaik, ar ko nodarbojies, kādos projektos iesaisties?

Jau nepilnus 15 gadus strādāju Latvijas Universitātē. Manas pētnieciskās intereses un profesionālā darbība ir saistīta ar augstskolas docētāju profesionālo pilnveidi.

Gan ar akadēmisko, gan administratīvo darba uzdevumu veikšanai universitātē nereti dodos komandējumos ārpus Latvijas. Piedalos konferencēs, projektos, kas saistīti ar augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu un augstskolas pedagoģijas aktualitātēm.

Mani aizrauj pedagoģiskais darbs ar studentiem, sadarbība ar kolēģiem. Priecājos, ka man ir iespēja strādāt ne tikai ar izglītības zinātņu jomas studentiem, bet, tā kā pedagoģiskā kompetence mūsdienās ir nepieciešama dažādu jomu speciālistiem, esmu docētāja arī ar citu nozaru studentiem. Starpdisciplinārā sadarbība gan ar studentiem, gan kolēģiem ir gan izaicinājums, gan iespēja nemitīgi būt attīstībā, paplašināt savu redzesloku un uz it kā pašsaprotamām lietām spēt paskatīties no citas perspektīvas.

Ar kādu veikumu savā dzīvē lepojies? Kādēļ? 

Mācos novērtēt to, ko dzīvē esmu sasniegusi, bet apzinos, kas lielākais veikums man vēl priekšā.

Lepojos, ka pietika uzņēmības uzrakstīt disertāciju un to aizstāvēt. Priecājos, ka 2013. gada rudens semestrī DAAD (Vācijas akadēmiskās apmaiņas dienesta) jauno pētnieku stipendiju programmas ietvaros varēju gūt savam akadēmiskajam darbam vērtīgu pieredzi Leipcigas Universitātē un Saksijas Augstskolu didaktikas centrā. Pagājušajā gadā biju izvēlēta kā vienīgā pārstāve no Latvijas Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) tematiskajā darba grupā “Continuous Development of Teaching Competences”, kurā kopā ar deviņu citu Eiropas valstu universitāšu kolēģiem izstrādājām rekomendācijas studiju (docēšanas – studēšanas) kvalitātes pilnveidei.

Kādi ir tavi sapņi, mērķi? Ko vēlies izdarīt, paveikt?

Vispārinot varētu teikt, ka mērķis būtu savā profesionālajā darbībā nezaudēt dinamiku, bet tajā pašā laikā iegūt dzīvē rimtumu, spēt sabalansēt profesionālos un dziļi personiskos mērķus. Šobrīd darba ritms ir reizēm tik nežēlīgi straujš un pārāk daudz darāmā, kas neļauj iedziļināties un izdarīt visu tik labi, cik gribētos un varētu, ja akadēmiskais darbs Latvijā tiktu adekvāti novērtēts.

Varbūt kāds interesants fakts par tevi?

Ļoti izjūtu piederību Latvijas Universitātei. Man Universitāte ir kaut kas vairāk kā vienkārši studiju un darba vieta. Laikam tāpēc vēl arvien esmu te.

Pirms dažiem gadiem divas maģistrantes, pildot studiju uzdevumu, pat izveidoja filmiņu “Latvijas Universitāte manā dzīvē” – par manu izaugsmi no studentes līdz docētājai.

Dziedu LU absolventu korī “Jubilate”. Tas ir gan vaļasprieks, gan iespēja pārstāvēt LU arī kultūras dzīvē plašākā sabiedrībā.

Ja tu spētu kaut ko pateikt visai pasaulei, ko tu pavēstītu? Ko tu vēlies no sevis dot pasaulei apkārtējiem?

Mācieties būt laimīgi, ieklausoties sevī un iedvesmojot citus! Dariet darbu, kurā varat izmantot ne tikai zināšanas un prasmes, bet sinerģētiski pievienot klāt arī attieksmi –personisko aizrautību!

Kur tu smelies iedvesmu, un kas tevi motivē?

Mani iedvesmo un motivē iespēja ik pa laikam gūt pieredzi ārpus Latvijas, kā arī īpaši pedagoģiskais darbs ar studentiem. Motivē, protams, arī ārējais novērtējums par darbu, ko daru; kad redzu savu ieguldījumu izpaužamies studentos, absolventos.

Labprāt apmeklēju dažādus kultūras pasākumus – koncertus, teātra izrādes, kā arī uzstājos koncertos kopā ar kori “Jubilate”, klausos mūziku un lasu grāmatas. Bet atpūtai un enerģijas uzņemšanai ļoti būtiska ir jūras klātbūtne, pastaigas dabā un velobraukšana, kopā būšana, sarunas un paklusēšana ar man nozīmīgiem cilvēkiem.

Dalīties