Oskars Smoļaks. Foto no personīgā arhīva.

Oskars Smoļaks ir viens no bijušajiem Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendiātiem, šobrīd mācītājs divās draudzēs, starp citu, arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas gados jaunākais mācītājs, taču, kā pats saka, šī brīža “vissvaigākā un šobrīd visapgūstamākā dzīves loma” ir tēta loma savam un sievas Santas pirmdzimtajam – dēliņam Albertam Oskaram.

Studējot LU Teoloģijas fakultātē, no 2011. līdz 2015. gadam saņēmis Žaņa Lapuķa piemiņas stipendiju. "Pateicoties Latvijas Universitātes fondam un iespējai saņemt Žaņa Lapuķa piemiņas stipendiju, es varēju pilnībā veltīties studijām un praksei, nesatraucoties par iztikšanu ikdienā! Aizvien par šo esmu pateicīgs!" atzīst O. Smoļaks. "Savu ikdienu un dzīvi aizvien mācos uzticēt Dievam un lūgšanā saņemt padomu un iedvesmu, lai tas, kas esmu un ko daru, ir kaut kas īsts, patiess un jēgpilns."

Ar ko tu pašlaik nodarbojies?

Šobrīd kalpoju kā mācītājs divās draudzēs – Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes un Bolderājas draudzē. Tas nozīmē, ka ikdienā daudz sastopos ar cilvēkiem gan individuāli, gan dažādās draudzes aktivitātēs. Kādiem varbūt ar baznīcu asociējas svētdienas dievkalpojums, tomēr draudzes dzīve ir aktīva visas nedēļas garumā. Draudzē organizējam dažādus kursus, kas paredzēti dažādām cilvēku grupām un dažādām vajadzībām. Piemēram, laulāto attiecību stiprināšanai vai pāriem, kas gatavojas laulībām, cilvēku garīgajai izaugsmei un garīgās dzīves kopšanai un stiprināšanai. Īpaši esmu iesaistīts Alfā, kas dod iespēju cilvēkiem iepazīties ar kristīgo ticību vienkāršā, nepiespiestā gaisotnē un uzdot savas dzīves lielākos jautājumus. Bolderājā kopā ar draudzes cilvēkiem šobrīd īpaši darbojamies pie baznīcas atjaunošanas, kas ir viena no retajām 19. gadsimta koka baznīcām Latvijā.

Ar kādu veikumu savā dzīvē lepojies? Kādēļ? 

Dzīvoju ar pārliecību, ka cilvēka galvenais aicinājums ir būt jēgpilnās un mīlestības piepildītās attiecībās ar Dievu un cilvēkiem līdzās. Līdz ar to domāju, ka cilvēks spēj kaut ko savā dzīvē sasniegt un piepildīt, esot kopībā gan ar Dievu, gan cilvēkiem. Tāpēc varu dižoties ar Dievu un cilvēkiem, kas ir man blakus. Šī dižošanās drīzāk ir pateicība. Esmu pateicīgs par to, ko Dievs man ļauj darīt un ar ko kopā es to varu darīt. Tie ir ļoti dārgi brīži, kuros apzinos un priecājos, ka savā ceļā nejūtos viens, bet to piedzīvoju kopā ar citiem. Tas nozīmē iespēju gan dalīt grūtības, gan kopā svinēt uzvaras. Es nevaru teikt, ka jūtos paveicis kaut ko lielu. Daudz svarīgāk par paveiktā lielumu ir mīlestības lielums, ar kādu mēs paveicam varbūt pavisam mazas un pat ikdienišķas lietas.

Kādi ir tavi sapņi un mērķi?

Man ir ļoti daudz sapņu un ieceru, bet noteikti par visām šobrīd vēl nevar un arī nevajadzētu runāt. Kad atnāk kādas domas un ierosmes, jāļauj atsijāties tam, kas ir tikai mans paša entuziasms un kas ir tiešām nozīmīgs un pagodina Dievu, un ir par svētību cilvēkiem. 

Mana kalpošana liek aizvien apzināties, ka cilvēks ir ļoti ievainojama būtne. Mēs katrs sevī nesam kādas rētas, sāpes, ievainojumus, kas posta mūsu dzīves. Tā noteikti ir viena joma, kurā gribas ieguldīt, lai atbalstītu cilvēkus iekšējās dziedināšanas ceļā. Un tas nozīmē, ka arī pašam šis ceļš jāiet. Ceru ar uzticību turpināt to, ko daru šobrīd un augt savā pieredzē un zināšanās. Ir kādas ieceres, kas ir saistītas ar studiju turpināšanu, bet tas vēl ir procesā, kas nav atkarīgs tikai no manis. 

Kalpojot Vecajā Ģertrūdes draudzē, novērtējam, ka atrodamies Rīgas centrā un meklējam aizvien jaunus ceļus, kā varam uzrunāt un aizsniegt cilvēkus viņu šodienas vajadzībās un valodā. Savukārt Bolderājā draudzes baznīca atrodas nomaļā vietā, pie upes, liela dārza vidū. Ar laiku gribētos, lai šī vieta top par patvērumu cilvēkiem, kuri uz brīdi grib “aizmukt” no centra kņadas un pabūt mierā un klusumā. Gribam uzcelt draudzes namu līdzās baznīcai. Bet tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus, kuru draudzei šobrīd nav. Kopā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Diakonijas centru un Rīgas Domes Labklājības departamentu veidojam dienas centru, kur saņemt atbalstu un palīdzību Bolderājas apkaimē dzīvojošiem senioriem, cilvēkiem dažādās dzīves grūtībās. 

Svarīgi būt balansā starp to, ko dodu no sevis, esot kalpošanā kā mācītājs, un ko dodu savai ģimenei. Tas prasa rūpīgi plānot laiku un arī respektēt savas robežas un iespējas.

Varbūt kāds interesants fakts par tevi?

Vismaz vēl pagaidām es esmu gados jaunākais mācītājs LELB, bet priecāšos, kad drīz kāds cits pārņems šo statusu! :)

Ja tu spētu kaut ko pateikt visai pasaulei, ko tu pavēstītu?

To, ko būtiski zināt visai pasaulei, par laimi pateicis kāds Cits. Jā, Cits ar lielo burtu. Un es varu tikai atkārtot Viņa vēstījumu ar to, kā es dzīvoju savu dzīvi, kā es attiecos pret pasauli ap mani. Bet, ja to jāmēģina ietērpt vārdos, tad: Tu esi Dievam vajadzīgs un dārgs. Tava dzīve ir brīnišķīga dāvana no Dieva un tas, ko Tu ar savu dzīvi dari, var kļūt par dāvanu Dievam. Kad atklājam un sastopam Dieva mīlestības klātbūtni, tā patiesi palīdz redzēt gaismu aiz tumsas, cerību aiz izmisuma, mieru aiz katras vērtas. Tas ir drošs pamats, uz kura likt savu dzīvi.

Ko tu vēlies no sevis dot pasaulei apkārtējiem?

Mana aicinājuma jēga un mērķis ir palīdzēt cilvēkiem tuvoties Dievam, atklāt to, ko varbūt neieraugām pirmajā acu uzmetienā, ielūkojoties pasaulē. Varu tikai censties nenodzīvot savu dzīvi egoistiski domājot par “es, man, mans” vajadzībām, bet pienest maksimāli lielāku kopīgu labumu. Bet tas nav mans pašmērķis. Man šķiet, ka tāds ir Dieva aicinājums jebkuram cilvēkam: nedzīvot tikai sev, bet dzīvot tā, ka vērtība tiek pievienota arī citu dzīvēm. Es būtu Dievam pateicīgs, ja Viņš mani lietotu, lai kādi cilvēki var savā dzīvē atklāt ticības skaistumu, prieku un dzīvību, kāda nāk no attiecībām ar Dievu.

Kur tu smelies iedvesmu un kas tevi motivē?

Mani iedvesmo Dieva mīlestības un degsmes pilni cilvēki, daba, piedzīvojumi ar tuviem cilvēkiem. Bet pāri visam mani iedvesmo un nes uz priekšu piedzīvotais attiecībās ar Dievu. Tā ir apziņa, ka līdzās ir kāds, kurš nenovēršas, lai kas notiktu, kuram var pilnībā uzticēties un paļauties.


Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties

Saistītais saturs

Bernards Kudiņš: esiet stipri un cīnieties!
16.11.2020.

Bernards Kudiņš: esiet stipri un cīnieties!

Žaņa Lapuķa vārds atbalsojas Latvijas un pasaules garīdzniecībā
05.07.2019.

Žaņa Lapuķa vārds atbalsojas Latvijas un pasaules garīdzniecībā

Mecenāts Žanis Lapuķis LU novēl 500 000 Kanādas dolārus
12.08.2011.

Mecenāts Žanis Lapuķis LU novēl 500 000 Kanādas dolārus