Sigurds Lindiņš

Mecenāts Sigurds Lindiņš (1918-2000) dzimis 1918. gada 24. janvārī Pēterpilī, Krievijā. Lindiņu ģimene drīz pēc dēla dzimšanas atgriežas Latvijā. Tēvs bijis politiķis  ilggadējs Saeimas deputāts un kādu laiku bijis arī Zemkopības ministrs; piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanā un redzams 1918. gada 18. novembrī uzņemtajā attēlā uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. Māte skolotāja Rīgas Angļu institūtā. Ģimenē vēl bija jaunāka māsa un brālis.

Sigurds skolas gaitas sāk Rīgas Valsts Paraugpamatskolā, turpina Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kuru absolvē 1937. gadā un sāk studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.

Jau 1939. gadā iesaukts obligātajā Latvijas valsts kara dienestā, kas studijas liek pārtraukt. Vēlāk bijis spiests dienēt gan Sarkanarmijā, gan arī Latvijas leģionā un turpmākie Otrā pasaules kara notikumi nežēlo arī viņa ģimeni. Pēc kara nav bijis iespējas studijas turpināt gan finansiālu iemeslu dēļ, gan arī tādēļ, ka trimdā – Lielbritānijā – piedzīvota atklāsme, ka tur valda pavisam cita tiesību saime. Sapnis kļūt par juristu tā arī paliek nepiepildīts.

Lindiņš savu mūža nogali aizvada Austrālijā, kur 2000. gadā aiziet mūžībā, un tagad atdusas Lestenes Brāļu kapos.
 

Atbalsts

Savā testamentā Sigurds Lindiņš atvēl līdzekļus „Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānam, izlietošanai fakultātes vajadzībām un labumam”.

„Pieņemu, ka viņš atcerējās tās skaistās jaunības dienas brīvajā Latvijā, bezbēdībā un neizārdītā ģimenē - raugoties sološā nākotnē sasniegt izvēlēto, kļūt par juristu un strādāt savā zemē. Tad nāca smagie likteņa sitieni un viss, kas bija iecerēts, sabruka. Viņš palika studijas nenobeidzis, kas laikam grauza, kaut nekad to nepieminēja. Tā sāpe sirdī varbūt motivēja kaut ko ziedot jaunības sapņiem,” stāsta Sigurda Lindiņa atraitne Laima Eleonora Lindiņa, kura dzīvesbiedra novēlējumu fakultātei šobrīd vēl papildinājusi ar saviem līdzekļiem.

Juridiskā fakultāte atradusi veidu, kā savu bijušo studentu vienmēr paturēt gaišā piemiņā. Izmantojot Sigurda Lindiņa testamentā atvēlētos līdzekļus, 2012. gadā īstenota iecere iekārtot sēžu zāli un tajā izveidot fakultātes dekānu galeriju. Līdzīgi kā Latvijas Universitātes Senāta zāles sienas rotā bijušo rektoru attēli, tā tagad jaunatklātā fakultātes Sēžu zālē apzināta Juridiskās fakultātes vēsture un aplūkojami tās dekāni, bet bijušā studenta piemiņai izvietota piemiņas plāksne.

Turpmāk mecenāta atvēlētos līdzekļus paredzēts izmantot taisnības dievietes Temīdas bronzas statuju izveidei, lai apbalvotu studentus – tiesu izspēļu laureātus.

2012. gadā LU Juridiskā fakultāte saņēma 7 000 AUD, 2013. gadā – 3 000 AUD.

Paldies par atbalstu!