Laura Ansone ir LU Bioloģijas fakultātes doktorantūras studiju programmas 1. kursa studente un LU fonda administrētās “Mikrotīkls” stipendijas doktorantūras studentiem eksakto un medicīnas zinātņu jomā saņēmēja. Jaunās zinātnieces promocijas darbs tiek izstrādāts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC), zinātniskā vadītāja prof. Dr. Biol. Jāņa Kloviņa un zinātniskās konsultantes Dr. Biol. Montas Brīvības vadībā. 

Stipendiātes promocijas darba mērķis ir identificēt biomarķierus asins metabolomā un asins šūnu transkriptomā, kas saistīti ar ilgtermiņa komplikācijām COVID-19 pacientos. Kopš pandēmijas sākuma Laura ir aktīvi iesaistījusies Valsts Iedzīvotāju Genoma datu bāzes (VIGDB) COVID-19 pacientu kohortas izveidē un šo pacientu paraugos jau veikusi virkni eksperimentu, kas saistīti ar COVID-19 akūtās fāzes mehānismu izpēti. Lauras un kolēģu veiktā metabolomikas pētījuma rezultāti publicēti Microbiology Spectrum [1], bet Prof. Kloviņa laboratorijā veiktais transkriptomikas pētījums longitudinālā dizainā pierāda komplementa sistēmas aktivitāti un neitrofilu ekstracellāro tīklu veidošanos akūtas slimības laikā (nepublicēti dati). 

Lai gan ir skaidrs, ka visnopietnāko apdraudējumu veselībai un dzīvībai SARS-CoV-2 infekcija rada akūtajā fāzē, tomēr liela neskaidrība ir arī par tās negatīvo ietekmi uz COVID-19 izslimojošo pacientu veselību ilgtermiņā. Vieni no svarīgākajiem un steidzamākajiem jautājumiem saistībā ar ‘’garo COVID’’ ir (1) Cik daudziem cilvēkiem ir simptomi konkrētajā populācijā un kurām sabiedrības grupām ir lielākais risks attīstīt ilgtermiņa komplikācijas? (2) Kāda ir ilgtermiņa komplikāciju patoģenēze? (3) Kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem šīs ilgtermiņa komplikācijas būtiski pazemina dzīves kvalitāti? Lai pēc iespējas ātrāk atrastu atbildes, ir nepieciešama detalizēta COVID-19 patoģenēzes molekulāro mehānismu un iekaisuma reakciju izpratne. SARS-CoV-2 infekcijas smaguma atšķirības, tostarp ilgtermiņa ietekmi uz pacienta veselību, nosaka vairāki faktori, tostarp vecums, ĶMI, blakusslimības, atšķirīgi molekulārie biomarķieri un citi uz -omikām balstīti faktori. Tāpēc šo faktoru un to kombinācijas lomas precīza izpratne var uzlabot profilaksi un klīnisko iznākumu pārvaldību pēc izslimota COVID-19. 

Promocijas darbā tiks izmantota Valsts pētījumu programmas ‘’Covid-19 seku mazināšanai’’ (VPP) izveidotā COVID-19 kohorta, kuru uztur VIGDB. Kopumā šajā kohortā šobrīd ir 602 dalībnieki (ar pozitīvu SARS-CoV-2 testu iesaistes brīdī), tai skaitā 191 no tiem ir bijuši stacionēti. VPP ietvaros izveidotā kohorta satur lielu apjomu bioloģisko paraugu (asins serums, plazma, asinis TEMPUS stobrā RNS stabilizēšanai, fēces, uztriepes), kā arī par šiem pacientiem tiek uzglabāta klīniskā informācija no VIGDB anketām, slimnīcu izrakstiem un asins analīzēm vairākos laika punktos slimošanas gaitā. Papildus tam, notiek sadarbība ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ārstiem un tiek plānota papildus pacientu iesaiste ar neiroloģiskām, pulmonāram un renālām komplikācijām, lai jau daudz mērķētāk izzinātu tieši šos, visbiežāk sastopamos klīniskos iznākumus. Pētījuma ietvaros plānots veikt VIGDB esošās kohortas dalībnieku aptaujāšanu par ilgtermiņa komplikācijām, atlasīt papildus paraugus instrumentālai analīzei ar multi-omiku metodēm, kā arī veikt šo datu analīzi COVID-19 longitudinālā dizainā. Kopumā pētījuma ietvaros tiks veikta eksperimentālo datu, klīnisko datu korelācijas analīzes saistībā ar ilgtermiņa komplikācijām, klīniskajiem iznākumiem. 

1. Ansone L, Briviba M, Silamikelis I, Terentjeva A, Perkons I, Birzniece L, Rovite V, Rozentale B, Viksna L, Kolesova O, Klavins K, Klovins J, Neogi U. Amino Acid Metabolism is Significantly Altered at the Time of Admission in Hospital for Severe COVID-19 Patients: Findings from Longitudinal Targeted Metabolomics Analysis. Microbiol Spectr 0:e00338-21. doi:10.1128/spectrum.00338-21 


Par Latvijas Universitātes fondu    

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.   

Dalīties

Saistītais saturs

Jana Namniece: aknu slimība skar aptuveni 25% iedzīvotāju
24.08.2022.

Jana Namniece: aknu slimība skar aptuveni 25% iedzīvotāju

LU Senioru kluba vīzija, panākumi un iespēju vēriens
13.07.2022.

LU Senioru kluba vīzija, panākumi un iespēju vēriens

Dāniels Jukna: Stipendija ir apbalvojums par saviem panākumiem
01.06.2022.

Dāniels Jukna: Stipendija ir apbalvojums par saviem panākumiem

Stipendiāte Poļina Zaļizko veiksmīgi aizstāv promocijas darbu!
16.05.2022.

Stipendiāte Poļina Zaļizko veiksmīgi aizstāv promocijas darbu!

Kristīna Ēce: stipendija man ir kā papildus motivācija turpināt pētījumus
19.04.2022.

Kristīna Ēce: stipendija man ir kā papildus motivācija turpināt pētījumus

Rūdolfs Rubenis: pētot vācbaltiešu aktivitāšu panākumus
07.04.2022.

Rūdolfs Rubenis: pētot vācbaltiešu aktivitāšu panākumus

Andris Locāns: Arī pētījumiem panna ir jāuzsilda pirms top brokastu omlete
30.03.2022.

Andris Locāns: Arī pētījumiem panna ir jāuzsilda pirms top brokastu omlete