LU fonda izdotā svētku grāmata "Filantropijas stāsti". Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments.

Atvērta grāmata “Filantropijas stāsti” un prezentēta Morberga studija.

Godinot Latvijas Universitātes (LU) dižmecenāta Kristapa Morberga 175. jubileju, viņa dzīvoklī 20. septembrī notika LU fonda grāmatas “Filantropijas stāsti” atvēršana un projekta “Morberga studija “Dzīvais muzejs”” atklāšana, kur arhitektūras un mākslas nozares pārstāvji iepazīstināja ar savām iecerēm koprades telpas radīšanai.

Grāmata “Filantropijas stāsti”, kas atvēršanu piedzīvoja dimanta mecenāta Kristapa Morberga (1844-1928) 175. dzimšanas dienas zīmē, ir veltījums mecenātiem, kuri ar saviem ziedojumiem ir sekmējuši LU darbu un attīstību par labu Latvijas valsts, sabiedrības, ekonomikas un kultūras izaugsmei.

“Filantropijas stāstu” 166 lappusēs ir apkopoti zīmīgākie fakti par LU un LU fonda lielākajiem un dāsnākajiem mecenātiem, kuri snieguši nesavtīgu izglītības, zinātnes, mākslas, sporta un kultūras finansiālu, materiālu un informatīvu atbalstu kopš LU dibināšanas. Mecenātu stipendijas ļāvušas LU un citu Latvijas lielāko augstskolu studentiem sasniegt savus akadēmiskos sapņus. Svētku izdevums ir papildināts ar mākslinieka Didža Upena mecenātu ilustrācijām, bet grāmata tapusi LU Akadēmiskajā apgādā.

Grāmatas atvēršanā pateicības vārdus mecenātiem un LU fondam sacīja LU rektora pienākumu izpildītājs profesors Gvido Straube, LU fonda valdes priekšsēdētājs emeritētais profesors Ivars Lācis un LU Akadēmiskā apgāda direktore Aija Rozenšteine.

Savukārt svinīgās daļas izskaņā klātesošos projekta “Morberga studija “Dzīvais muzejs”” autori iepazīstināja ar jaunu ideju – Kristapa Morberga dzīvoklī, kas atrodas Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, radīt koprades telpu, kurā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras, kā arī Būvniecības inženierzinātņu fakultātes studenti un absolventi radošā vidē radītu un izstrādātu jaunus projektus.

Idejas autoriem bija svarīga pievienotā vērība – ne tikai atrast telpu, kur arhitektūras studentiem strādāt, bet arī atdzīvināt Morberga vārdu sabiedrībā. Zīmīgi, ka 2019. gadā atzīmējami 150 gadi kopš arhitektūras izglītības aizsākumiem Latvijā.

“Iedzīvināšana ir nevis taisot nedzīvas lietas, bet gan taisot vietas, kur cilvēki tiekas. Kā piemēru varu minēt Ziedoņa zāli Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa vārds [sabiedrībā] parādās daudz biežāk. Šoreiz bija mērķis radīt vietu, kas varētu notikt Morberga telpā, un arhitektūra bija tuvākais, kas nāktu šeit iekšā savienojumā ar mākslu un zinātni,” stāsta idejas autors Matijs Babris.

Lai Morberga dzīvoklī varētu radoši strādāt, telpas paredzēts atdzīvināt – tiks atjaunoti grīdas segumi, salikti darbavietas galdi, ierīkota apkure un elektrības padeve atjaunota mūsdienu prasībām. Paredzēts, ka pirmie Morberga stipendiāti koprades telpā mentoru pavadībā sāks strādāt no 2020. gada.

“Līdz šim mēs runājām par praktiskākiem mērķiem, bet cēlais mērķis ir radīt jaunu paaudzi ar arhitektiem, kuri ir atvērtāki, radošāki, atraktīvāki un mākslinieciskāki,” pārliecināts M. Babris.

Projekts taps sadarbībā ar Vizionārās kultūras fondu. Arhitektu darbs koprades telpā tiks papildināts ar mākslinieka,   Voldemāra Johansona radošo darbību un izstādēm. Morberga studiju jau šobrīd iespējams izstaigāt virtuāli.

LU dimanta mecenāts Kristaps Morbergs 1925. gadā izvēlējās LU par savu ģenerālmantinieci un novēlēja tai astoņus namīpašumus Rīgas centrā un Jūrmalā, kļūstot par līdz šim visu laiku lielāko LU mecenātu. Savu mantojumu K. Morbergs atstāja, lai padarītu augstāko izglītību pēc iespējas pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam un tauta paceltos garīgi un ētiski.

Spilgtākie fotomirkļi


Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties