Modra Kārļa Gulbja piemiņas fonds

Mecenāts Dr. theol. Modris Kārlis Gulbis (1927-2002) dzimis 1927. gada 11. janvārī Tērvetē žēlsirdīgās māsas un mācītāja ģimenē. Bijis dedzīgs Latvijas neatkarības aizstāvis un vienotas Eiropas idejas atbalstītājs. Mācības uzsācis Valsts 1. ģimnāzijā, Rīgā. Sākoties karam, devies bēgļu gaitās uz Vāciju un vidusskolu pabeidzis bēgļu nometnē Honzenā.

Pēc vidusskolas pabeigšanas Modris K. Gulbis uzsācis teoloģijas studijas Minsteres Universitātē, Vācijā, bet turpinājis tās ASV Centrālajā Luterāņu seminārā, Frīmontā, Nebraskas pavalstī. Paralēli piestrādājis par palīgskolotāju, kā arī darbojies okupētās Latvijas pretestības kustībā, veidojot rakstus izdevumos “Tēvzeme” un “Latvija” ar pseidonīmu M. Gauja un Gaujmalietis. Viņš ir arī piedalījies “čekas” pagrabu izpētē, kā arī 1952. gadā publicējis darbu “The Cheka (NVKD) at work in Latvia”. Šī darba publicēšana mācītājam Gulbim maksāja nonākšanu okupētās Latvijas ienaidnieka sarakstā, kā rezultātā Latviju viņš varēja apmeklēt tikai pēc tās neatkarības atgūšanas.

1950. gadā salaulājies ar Ainu Garjāni. Ģimeni uzauguši četri bērni – Vitauts, Valda, Ingrīda un Pēteris.

Lielāko dzīves daļu mācītājs Gulbis ir pavadījis ASV. 1969. gadā viņš ieradies Mineapolē, kur sācis kalpot Sv. Paulas Latviešu ev. lut. draudzē, kurā tobrīd bijis vairāk nekā 1 200 draudzes locekļu. Cenšoties risināt draudzes iekšējās problēmas, zaudējis lielākās daļas draudzes uzticību, tāpēc, kad 1972. gadā draudze palika bez mācītāja, Gulbis šo vietu neieņēma. Tomēr izveidojās aizstāvju grupa, aptuveni 250 cilvēku liela, kas tā paša gada vasarā nodibināja Latviešu ev. lut. Kristus draudzi un Gulbi uzaicināja par draudzes mācītāju. Neskatoties uz domstarpībām, 30 gadus vēlāk mācītājam abas draudzes izdevies apvienot. 1982. gadā Lutera Seminārā Sv. Paulā saņēmis praktiskās kalpošanas doktora grādu, izstrādājot darbu par sprediķu tipiem un specializējoties homilētikā.

Visa mūža garumā mācītājs Gulbis uzturēja saikni ar Latviju un latviešiem. Viņš atbalstīja latviešu draudzes, kā arī regulāri ar vēstuļu starpniecību sazinājās ar draudžu pārstāvjiem, lai būtu informēts par situāciju Latvijā un tās baznīcās, kā arī lai nezaudētu saikni ar dzimteni. Pēc neatkarības atjaunošanas Gulbis ļoti aktīvi sniedza palīdzību šejienes mācītājiem gan padomu veidā, gan sūtot dažādas grāmatas teoloģiskajām bibliotēkām. Tāpat viņš arī lasīja lekcijas Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, kur studentus viņš esot fascinējis, daloties savās zināšanās, sprediķošanas pieredzē un pastorālajā darbā.

Savas dzīves laikā viņš sarakstījis vairākas ar teoloģiju saistītas grāmatas un publikācijas, piemēram, “Lasīsim Bībeli”, “Latviešu tēvreizes plāksne Eļļaskalnā”, “Pārdomu brīdī”, “Mūsu dievkalpojumu kārtības izpratne”, “Desmit rosmes gadi” u.c. Pēc pensionēšanās viņš pievērsās pēdējās grāmatas rakstīšanai un draudzes arhīvu mikrofilmēšanai.

Viņš mira 2002. gada 13. oktobrī Mineapolē, ASV, nepaspējot izdot savu pēdējo grāmatu “Dzīves grūtības pārdzīvojot. Sprediķi un garīgas pārdomas”. Tomēr, pateicoties viņa sievas rūpēm, grāmata ieraudzīja dienas gaismu 2003. gadā. Grāmata tiek dēvēta par viņa publisko testamentu, jo tā ir veltīta visiem kristiešiem un viņu tuviniekiem, kas nonākuši grūtībās. Grāmatā ietvertas dažādas pārdomas un padomi par dzīvi, kas izstaro mācītāja dzīves laikā radīto miera sajūtu un spēju pārliecināt, ka viss būs kārtībā.
 

Atbalsts

2014. gadā Latvijas Universitātes fonds no Modra K. Gulbja piemiņas fonda saņem 85 000 USD apmērā novēlējumu, no kuru nestajiem augļiem turpmāk tiks izmaksātas stipendijas. Piemiņas stipendija nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus LU Teoloģijas fakultātes studentus, kas savu dzīvi vēlas saistīt ar kalpošanu latviešu luteriskajās draudzēs Latvijā vai ārpus tās. Kopš 2006. gada atbalsts tiek piešķirts vismaz vienam LU Teoloģijas fakultātes studentam:

2018./2019. un 2019./2020. akad. g. – Bella Briška.

2017./2018. akad. g. stipendiāti – Anete Jenča un Estere Pumpura.

2016./2017. akad. g. stipendiāti – Linda Plešauniece un Kristaps Kravalis.

2015./2016. akad. g. – Kristaps Kravalis (2 200 eiro apmērā);

2014./2015. akad. g. – Rinalds Gulbis (2 200 eiro apmērā);

2012./2013. un 2013./2014. akad. g. – Ivo Rode (2 150 eiro apmērā);

2011./2012. akad. g. – Jānis Putnis (2 150 eiro apmērā);

2010./2011. akad. g. – Diāna Lozko;

2009./2010. akad. g. – Amanda Balode (2 150 eiro apmērā);
2008./2009. akad. g. – Santa Siņicina (2 150 eiro apmērā);
2007./2008. akad. g. – Pēteris Kļava;
2006./2007. akad. g. – Maija Kavosa.

Paldies par atbalstu!