Pateicoties mecenātu atbalstiem, studentiem ir dota iespēja plašāk veikt savus pētījumus. Šo pētījumu apraksti  ir iekļauti Nacionālās enciklopēdjias šķirkļos. Šķirkļus brīvprātīgi sagatavoja 4 Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendiāti, ievietojot 6 dažādus šķirkļus.

Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis saka: “Šī ir ļoti daudzsološa sistēma, ar autoriem ceram turpināt sadarbību arī nākotnē. Katrs pētījums ir atšķirīgs, bet šī sistēma strādā un šādi mēs atklājam ļoti labus un centīgus autorus. Katrā ziņā šai idejai ir ļoti daudz ieguvumu - gan ecikopēdijai, gan - ceru - jauno zinātnieku karjerai un pētniecībai kopumā”.

Izveidotie šķirkļi tematiski ir visai atšķirīgi – melleņu ģints, sarkanais milzis, zvaigžņu spektroskopija, iestāšanās Eiropas Savienībā, izstāšanās no Eiropas Savienības un zooarheoloģija.

Stipendiāts Linards Kļaviņš izveidoja šķirkli par melleņu ģintīm. Melleņu ģints (Genus Vaccinium) ir bieži sastopama un plaši izplatīta. Šīs ģints sugas parasti ir pundurkrūmi vai krūmi, kas var būt ložņājoši vai pat vairākus metrus augsti. Daudzu Vaccinium sugu augļi (ogas) ir ēdami, un tiem ir būtiska nozīme tautsaimniecībā. Ģinti raksturo ogas, kas visbiežāk ir spilgti sarkanā vai violetā krāsā. Ņemot vērā Vaccinium ģints plašo sugu daudzveidību, ir grūti izcelt specifiskas ģints iezīmes. Attīstoties ģenētiskās radniecības noteikšanas metodēm, veidojas pilnīgāks priekšstats par šajā ģintī ietilpstošajām sugām, kas nav balstīts tikai uz fenotipiskajām īpatnībām. Līdz ar to pakāpeniski tiek pilnveidota ģintī ietilpstošo sugu taksonomija. Melleņu ģints ogās atrodamās vielas labvēlīgi iedarbojas uz ādas veselību, tās var kavēt novecošanu, samazināt vēža riskus, uzlabot urīnceļu veselību, nodrošināt gļotādu veselību.

Kārlis Puķītis pēta sarkano milzi un zvaigžņu spektroskopiju. Sarkanie milži ir galvenās secības stadiju pametušas zvaigznes ar masu, kas atbilst aptuveni 0.5 līdz 10 Saules masām. Šo zvaigžņu virsmas temperatūras ir robežās no 3000 līdz 5000 K, un tās ir ar salīdzinoši lielāku starjaudu un izmēru kā galvenās secības zvaigznes pie attiecīgās temperatūras. Sarkano milžu klase sastāv no divu dažādu evolūcijas stadiju zvaigznēm: sarkanā milžu zara un asimptotiskā milžu zara zvaigznēm. Zvaigžņu spektroskopija pamatojas uz zvaigžņu spektra iegūšanu, kas pievienots teleskopam. Spektros novērojamo absorbcijas līniju intensitāte ļauj noteikt zvaigžņu virsmas temperatūru, starjaudu un ķīmisko sastāvu. Spektrāllīniju viļņa garums un tā izmaiņas ļauj sekot zvaigžņu kustībai telpā. 

Stipendiāte Viktorija Soņeca izveidoja divus šķirkļus par iestāšanos Eiropas Savienībā un izstāšanos no Eiropas Savienības. Iestāšanās un pievienošanās procesā valstij jānodrošina atbilstība LES 49. pantam, kā arī Kopenhāgenas kritērijiem. Vienlaikus, valstij kļūstot par kandidātvalsti, netiek garantēts, ka šī valsts automātiski pievienosies ES, kā arī pati valsts var atsaukt pieteikumu par iestāšanos ES. Savukārt izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, t. i., visus tā etapus – paziņojums Eiropadomei, sarunas un līguma noslēgšana, izstāšanās no ES līguma spēkā stāšanās diena –, uzskatāmi pierādījis Apvienotās Karalistes piemērs. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES radījusi arī nebijušu precedentu, kas izraisīja plašas diskusijas.

Eduards Plankājs izveidoja šķirkli par zooarheoloģiju. Zooarheoloģija aptver ļoti plašu pētniecības tematu loku, kā piemēram, dzīvnieku pieradināšanu (domestikācija), slimības un traumas (paleopatoloģijas), dabas un klimata izmaiņas (paleoekoloģija), senā uztura (paleodiētas) tipus un tradīcijas (t. sk. ēdiena tabu), kultūras un tehnoloģiju pārnesi (t. sk. dzīvnieku izcelsmes resursu, piemēram, ādas, kaula, raga, vilnas, astru u. c. ieguvi un izmantošanas veidus), kā arī reliģijas, tirdzniecības un apmaiņas, ģērbšanās, rotājumu un citus pētījumus.

LU studenti ir ļoti centīgi un bagāti ar gudrību, tāpēc novēlam studentiem izveidot vēl daudz citu šķirkļu iekš Nacionālās enciklopēdijas, ko būtu patiess prieks lasīt arī citiem!

_____________________

Par LU fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

  

Dalīties