A. Raisters, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu 2000. gadu sākumā Rīgā.

STĀSTĀM PAR TAUTIEŠU PIENESUMU LATVISKĀ GARA UN MĒRĶTIECĪBAS VAIROŠANĀ

Olimpiska tiekšanās pēc citius, altius, fortius. Tas ir Alfrēda Raistera (1921-2012) stāsts trijos vārdos – ātrāk, augstāk, stiprāk. Tā ir biogrāfija, kas iedvesmo un raisa pārliecību, ka visaugstākos rezultātus spēj sasniegt cilvēki ar vislielāko interesi un gribasspēku. Inženiervadības doktors Alfrēds Raisters ir bijis pacietīgs un altruistisks cilvēks, kam bija svarīgi kalpot kādai augstākai idejai – nākamo paaudžu izglītībai un Latvijas attīstībai.

Alfrēds Raisters dzimis Rīgā. Studējis LU Mehānikas fakultātē (tagad – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sastāvā), bet Otrā pasaules kara laikā bija spiests atstāt Latviju. Inženiera grādu elektrotehnikā ieguvis Štutgartes Tehniskajā augstskolā, Vācijā, bet tālāk ceļš vedis uz ASV, kur pavadīts viss atlikušais dzīves ritējums, veidojot veiksmīgu inženiera karjeru pasaulē vadošos uzņēmumos, līdztekus nemitīgi papildinot zināšanas un domājot par savu dzimteni. 19 dzīves gadus (1992-2011) A. Raisters pildīja Latvijas Republikas goda konsula pienākumus Dienvidkalifornijā.

Ar spēcīgu dzīves filozofiju

Gredzenus mija ar Ludmilu (dz. Novickis) (1923-2016), un ģimenē latviskā garā izaudzinātas divas atvases – Silvija un Ēriks Raisteri. “Abi vecāki ieradās Amerikā no Vācijas DP (displaced persons, saīsinājumā – DP) bēgļu nometnēm ar vienu koferi mantām – daudzas no tām bija zinātnes grāmatas. To viņi mums vienmēr atgādināja – vienīgais, kas tev pieder, ko vara nevar atņemt, tā ir tava izglītība, zināšanas un tas, kas ir galvā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt izglītības iespējas visiem cilvēkiem, lai mūsu pasaulē valdītu izglītības un zinātnes gars,” stāsta dēls Ēriks Raisters.

Kā atzīst apkārtējie, Alfrēda Raistera personīgā pieredze motivē neapstāties pie sasniegtā un tiekties ne vien pēc profesionāliem rezultātiem, bet arī pēc dzīves gudrības un prasmes dalīties sasniegtajā. Viņš bija latvietis, kuru raksturo neizmērojama uzņēmība un vēlme pastāvīgi pilnveidoties. Izcila personība, kas motivē un iedvesmo gūt panākumus, un doties pretim mērķim. Vēl joprojām vairojas stipendiātu apziņa, ka mecenāts ir vēlējies dalīties ar savas dzīves sasniegumiem, lai atbalstītu jauno zinātnieku un pētnieku studiju gaitas.

Jau 1948. gadā A. Raisters iestājās un aktīvi darbojās studentu korporācijā “Lettonia”. Sākumā Vācijā, bet vēlāk ASV – Vašingtonas pavalstī un Dienvidkalifornijā. “Kad dzīvojām Losandželosā, tēvs man ievadīja studentu korporācijā “Lettonia” un apmācīja mani fukšu stundās. Reizi mēnesī devāmies stundu ilgā braucienā katrā virzienā, lai piedalītos “Lettonia” sanāksmēs. Arī viņš mani iemācīja paukošanu ar rapieri un špagu, kā daļu no manas audzināšanas,” ar prieku atminas Ēriks.

Savu profesionālo karjeru Dr.ing. Alfrēds Raisters uzsāka kā inženieris 1955. gadā firmā “Boeing”, kad ieguva ASV pavalstniecību. Lielāko darba dzīves daļa pavadīja, 25 gadus strādājot Hjūza lidsabiedrībā (Hughes Aircraft Company), kur pārbaudīja satelītus un dažādu satiksmes līdzekļu lietderību simulēšanas laboratorijā, un vadot projektus lāzeru nodaļā.  Pēc pensionēšanās 76 gadu vecumā, A. Raisters turpināja firmā strādāt par konsultantu, turklāt vēl lasīt lekcijas, kā arī veltīja savu laiku Kalifornijas Zinātnes centram, kur veidoja skolēnu mācību programmas.

Alfreds Raisters Alfreds Raisters

Inženiervadības doktors, Amerikas latvietis, Latvijas Goda konsuls Dienvidkalifornijā – Alfrēds Raisters (1921-2014).

Izcilība sportā, zinātnē, ikdienā

Līdztekus darbam 1973. gadā Alfrēds Raisters ieguva maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Peperdīnes Universitātē, Kalifornijā, bet 1988. gadā – inženierzinātņu doktora grādu Novas Dienvidaustrumu universitātē, Floridā. Dr.ing. A. Raisters lasīja lekcijas projektu vadībā starptautiskajās konferencēs un universitātēs visā pasaulē.

Alfrēds Raisters bijis kaislīgs sportists – paukoja, burāja, airēja, spēlēja volejbolu un basketbolu, turklāt apmācīja amerikāņu sportistus šajās sporta disciplīnās. Vēlāk sāka aizrautīgi spēlēt tenisu, ko turpināja darīt visu mūžu. Viņš ir apmeklējis trīs Olimpiskās spēles. “Tēvs bija arī izcils sportists. Kad biju jauns, mēs abi vienmēr sestdienas rītus pavadījām, vairākas stundas spēlējot manas vidusskolas laukumos gan kopā dubultspēlēs pret draugiem, gan vienspēlēs viens pret otru. Mēs pat kopā uzvarējām dažus vietējos dubultspēļu turnīrus,” atminas Ēriks.

Dzīves laikā sakrātos līdzekļus mecenāts A. Raisters novēlēja piecām pasaules universitātēm, kas bijušas nozīmīgas viņa dzīvē un karjerā, tostarp Latvijas Universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei Latvijā. 2016. gada saskaņā ar Alfrēda Raistera testamentāro novēlējumu Latvijas Universitāte saņēma 223 000 ASV dolāru mecenāta piemiņas stipendijas izveidei. Kopš tā laika katru akadēmisko gadu tiek piešķirtas A. Raistera piemiņas stipendijas LU maģistrantiem un doktorantiem, kuri studē eksaktās zinātnes. “Stipendija domāta topošajiem zinātniekiem, kuri jau zina, ko vēlas darīt, kā finansējums viņu iecerēm, vislabāk – jau izstrādātam projektam vai pētījumam,” tā uzsver Dr.ing. Raistera meita Silvija Būmane-Sila. Viens no svarīgiem nosacījumiem atbalsta saņemšanai ir studenta gatavība pēc atbalsta beigām palikt Latvijā tik pat ilgi, cik saņēma atbalstu, lai sniegtu labumu Latvijas sabiedrībai.

Mantotais latviskums

A. Raistera dēls Ēriks Raisters (1954) ar dzīvesbiedri Inesi (dz. Bergmanis) šobrīd dzīvo Mukilteo pilsētā, Vašingtonas pavalstī, ASV ziemeļrietumos. Ē. Raisters jau vairāk nekā 20 gadus strādā datordrošības nozarē, un šobrīd ir sistēmu pārzinis firmā “F5 Networks”. Augstāko izglītību ieguvis ģeoloģijā un okeanogrāfijā, pirms tam 17 gadus strādājis par ģeofiziķi. “Mēs ar sievu Inesi esam bijuši ļoti aktīvi Sietlas latviešu sabiedrībā, dejojot tautisko deju ansamblī, dziedot korī un darbojoties vietējās draudzēs,” tā stāsta Ēriks. Turklāt Inese Bergmanis-Raisters 15 gadus vadījusi Sietlas latviešu tautas deju ansambli “Trejdeksnītis”, bet Ēriks tanī laikā bijis ansambļa administrators un kasieris.

Latvijai vajadzīgi  cilvēki, kas ir gudri un secina saprātīgi. Projekti un pētniecība rada iespējas paplašināt domāšanu,” tā izsakās A. Raistera meita Silvija Būmane-Sila (1952), kura šobrīd dzīvo Rīgā. Agrāk vadījusi savu fizioterapijas praksi, un vēl tagad reizēm pasniedz tālākizglītības kursus fizioterapeitiem. Stāstot par īpašāko notikumu, kas saistās ar savu tēvu, Silvija atminas kādu sarunu: “Tēvs lielā vecumā man atklāti pateica, ka agrāk esot domājis, ka viņa ilggadējā darbošanās aizsardzības jomā palīdzēs izbeigt karus. Taču tas neesot noticis, tāpēc mūža nogalē kļuvis par pacifistu un ļoti konsekventi pievērsās diplomātijai.”

Ē. Raisters atzīst, ka viņam līdz šim ir bijis prieks sekot līdzi LU un RTU studentiem, kuri ir saņēmuši viņa tēva piemiņas stipendijas, un viņu panākumiem. Lai gan vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar stipendiātiem klātienē, viņš cer, ka nākotnē, dodoties pensijā, tas izdosies. Šobrīd Latviju izdodas apmeklēt tikai īpašos gadījumos – Dziesmu un Deju svētkos vai studentu korporācijas “Lettonia” jubilejās. “Jaunieši ar zināšanām ir mūsu nākotne. Ja mēs visi neesam ar mieru ieguldīt gan laiku, gan līdzekļus, audzinot cilvēkus, kuri nespēj kritiski domāt un kopīgā garā risināt pasaules problēmas, tad kas mums par pasauli būs palikusi?! Šos rezultātus mēs ļoti spilgti redzam pašreizējā nacionālajā politikā, it sevišķi ASV, bet arī citās rietumu demokrātijās.”

Stipendiāte Anna Kiršteina  Stipendiāts Viesturs Zandersons

A. Raistera piemiņas stipendijas ieguvēji.
No kreisās: Anna Kiršteina, LU Bioloģijas fakultātes studente, stipendiāte 2016./17. akad. gadā, 2017./18. akad. gadā un 2018./2019. akad. gadā.
Viesturs Zandersons, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes absolvents, stipendiāts 2017./18. akad. gadā un 2018./2019. akad. gadā
.

Viesturs Zandersons: divkārtējais stipendiāts, Zemes pētnieks, ģitārists

Alfrēda Raistera piemiņas stipendija bija būtisks palīgs manā akadēmiskajā dzīvē un izaugsmē. Tā man ļāva iesaistīties starptautiskajā zinātniskajā apritē.  Iegūstot stipendiju, protams, tiek saņemts arī ļoti nozīmīgs emocionālais atbalsts. Ir patīkami zināt, ka tavs darbs ir pozitīvi novērtēts, un kāds ir gatavs atbalstīt tavas idejas un panākumus. Tādēļ vēlos pateikt lielu paldies Latvijas Universitātes fondam, kā arī Alfrēda Raistera ģimenei, kas man ir devuši šo iespēju vairāk sava laika veltīt zinātnei, Latvijas Universitātei un lietām, kas man dzīvē sagādā gandarījumu un prieku.

Anna Kiršteina: trīskārtēja stipendiāte, molekulārbioloģe, koriste

Būt vienai no Alfrēda Raistera piemiņas stipendijas ieguvējiem ir reizē apliecinājums manām spējām un mans solījums nemitīgi pilnveidoties, lai ar saviem sasniegumiem dotu ieguldījumu Latvijas attīstībā. Pateicoties stipendijai, man ir bijusi ne tikai iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību Latvijas Universitātē, bet arī laiks sevi izaicināt, tiecoties uz izcilību akadēmiskajā vidē un pētniecībā. Stipendija man ir daudz sniegusi personīgajā un profesionālajā izaugsmē – gan praktiski palīdzot apmaksāt dalību dažādos profesionālās pilnveides kursos, gan netieši iepazīstinot ar iedvesmojošiem cilvēkiem un jaunām iespējām.

 

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties