Anna Justīne Čakste-Rollins Juridiskās fakultātes Dekānu galerijā, 2012. Foto: Toms Grīnbergs, LU.

STĀSTĀM PAR TAUTIEŠU PIENESUMU LATVIEŠU IZGLĪTOŠANĀ

“Mans darbs, ar ko cenšos palīdzēt cilvēkiem, ir mans monuments opapam,” reiz paudusi Amerikas latviete Anna Justīne Čakste-Rollins (1936), kura ļauj cilvēkmīlestības tīkliem vīties arvien tālāk un ciešāk, atbalstot spējīgus prātus un ļaujot jaunām idejām iesakņoties auglīgā augsnē savā Tēvzemē, savā Latvijā.

Latvijas Universitātes (LU) fondu raksturo izcilība, izaugsme, ideju ģenerēšana un nerimtīga kustība, tomēr visa pamatu pamats vienmēr bijusi filantropija. Tieši Anna J. Čakste-Rollins 2000-to gadu sākumā bija viena no iniciatorēm un labvēlēm, kas roku rokā ar Kāvušu Izglītības un kultūras fondu sāka atbalstīt Latvijas Universitātes stipendiju programmu “Ceļamaize”. Šis nesavtīgais atbalsts vēl šodien ir pirmais solis pretim studijām talantīgiem jaunajiem LU studentiem – nākotnes veidotājiem.

„Man ir gandarījums palīdzēt studentiem iegūt izglītību – tā ir mūsu valsts nākotne. Izglītota sabiedrība un izglītoti pilsoņi spēs spodrināt Latvijas vārdu pasaulē, veidojot tai gaišāku nākotni. Izglītība un mērķtiecība ir veids, kā pārvarēt nabadzību un trūkumu. Tā tas bija pagātnē, tā ir šodien, un būs arī nākotnē. Darīt kaut ko labu mūsu nākotnei – tas ir arī vienīgais, kā mēs varam likt atcerēties manu tēvu, jo kapakmeņa viņam nav,” stāsta mecenāte Anna J. Čakste-Rollins, kuru raksturo patiesa līdzjūtība un atbildība sabiedrības priekšā. Ne velti Latvijas brīvvalsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeita un cienījamā LU Juridiskās fakultātes profesora Konstantīna Čakstes meita saņēmusi Latvijas Universitātes Goda biedra zīmi.

Ar optimismu, kas uzlādē apkārtējos

Mecenātes pārstāve Latvijā, altruisma misijas sargātāja un turpinātāja, arī tuva draudzene ir Zigrīda Grīnhofa. “Anna ir personība, kas izstaro labestību, un tā jau ir ieaudzināta ģimenē. Jāsaka, ka tas ir viņas gēnos – darīt labu, lai dzimtene varētu plaukt un zelt,” stāsta Zigrīda un turpina, ka “Annas aizrautība ļoti iedrošina; strādājot komandā, es pati ļoti augu kā personība, man pavērās pavisam jauni apvāršņi”. Turklāt mecenātes pārstāve uzsver, ka A. Čakste ir kā savējais – ļoti labi saprotas kā ar jauniešiem, tā ar savas paaudzes līdzcilvēkiem.

Zigfrīda ar Annu iepazinās 1992. gadā, kad nupat bija pievienojusies Latvijas Sarkanajam krustam. Tas bija atmodas periods, kad neatkarīgajai Latvijai pavērās jaunas iespējas un visapkārt strāvoja jaunas vēsmas, tostarp sāka attīstīties filantropijas un došanas kultūra. Anna J. Čakste-Rollins bija Latvijas Sarkanajam krustam sūtījusi vēstules par Dienvidkalifornijā dzīvojošo tautiešu vēlmi atbalstīt Latvijas jauniešus. Tas bija laiks, kad trimdas latvieši Jānis un Millija Kāvuši, lielāko mūža daļu pavadot svešumā, tur pieticīgi dzīvojot un veidojot iekrājumus, bija izveidojuši Kāvušu Izglītības un kultūras fondu. Tā mērķis bija atbalstīt daudzbērnu ģimenes.

Palīdzēt, dzīvojot tūkstošiem jūdžu tālu

Čakstes un Kāvušu ģimenes bija pazīstamas jau kopš studiju laikiem Latvijas Universitātē, turklāt abu dzimtu saknes bija meklējamas Zemgalē. Lai gan Kāvušiem pašiem nebija atvašu, viņu vienīgā doma bijusi palīdzēt Latvijai un tās jauniešiem – lai šeit augtu diži, izcili un zinoši cilvēki. Tā viņi visu savu iekrāto mantu veltījuši cēlam mērķim, kas atradies aiz okeāna, tūkstošiem kilometru tālu. Tā nu Anna J. Čakste-Rollins kā Kāvušu ģimenes līdzekļu pārvaldītāja, fonda pārstāve roku rokā ar Zigrīdu Grīnhofu turpināja viņu misiju –  sākumā caur Latvijas Sarkano krustu, vēlāk caur universitāšu fondiem, piešķirot stipendijas.

Ik vasaru Anna J. Čakste-Rollins pavadīja Latvijā, un kopā ar Zigrīdu brauca tikties ar ģimenēm, kam būtu nepieciešams atbalsts. “Tas man atmiņā ir palicis kā fantastisks laiks – būt kopā ar Annu, satikties ar šiem cilvēkiem, dzirdēt viņu dzīvesstāstus un dzirdēt Annas vīziju, kā viņa redz Latviju. 1995. gads bija izaicinājumiem bagāts,” atceras Z. Grīnhofa.

Pateicībā par Annas J. Čakstes-Rollins nesavtīgo darbu, 2004. gadā Latvijas Sarkanais krusts viņai piešķīra Goda biedra nosaukumu ar ierakstu Zelta fonda grāmatā, 2005. gadā ieguvusi Trīs Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Zelta goda zīmi, bet 2007. gadā iegūts Latvijas Sarkanā krusta 2. šķiras apbalvojums – Goda zīme.

Stipendiāti saka “paldies!”

Ar LU fonda administratīvu atbalstu stipendijas ir ieguvuši 6 jaunie LU studenti. Viena no stipendijas ieguvējām bijusi LU Bioloģijas fakultātes studente Līga Apsēna, kura dzimusi un augusi provincē, bet jaunu dzīves posmu sākusi, pārceļoties uz Rīgu un uzsākot studijas Latvijas Universitātē. Lai gan finansiālais stāvoklis jaunieti nelutināja, Līga mērķtiecīgi sekoja savam sapnim – izzināt bioloģijas zinātni – un noslēguma darbā ieguva izcilu vērtējumu. “Saku lielu paldies Annas kundzei par vēlmi atbalstīt mazturīgus latviešu studentus, kas vēlas iegūt izglītību, jo tieši tā talantīgi cilvēki var attīstīt savu potenciālu un dot ieguldījumu Latvijas attīstībā. Lai Dievs svētī Latviju un vēl daudzus jauniešus, kas ieguldās Latvijas attīstībā!” pateicas Līga.

Savukārt LU Bioloģijas fakultātes studente Jana Kassaliete ir viena no nesenākajām stipendijas ieguvējām. Viņa dalās ieguvumos, saņemot atbalstu: "Pateicoties piešķirtajai stipendijai, es varēju neraizēties par finansiālo stāvokli un varēju fokusēties uz mācībām un personīgo izaugsmi. Stipendija deva iespēju iegūt autovadītāja apliecību, kā arī iegūt jaunu pieredzi, studējot ārvalstīs. Saku milzu pateicību mecenātei Annai Čakstei-Rollins!"


Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

 

Dalīties