Foto: Madara Rakšte, LU Ķīmijas fakultāte

LU fonda stipendiāts Kristaps Saršūns, studē Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes doktorantūras programmā “Ķīmija” 1. kursā. Bakalaura studiju laikā ieguva darbu tepat LU Ķīmijas fakultātes pētnieciskajā laboratorijā, kurā darbojas joprojām. Viņa sākums karjerā bija bez jebkāda zinātniskā amata, bet laikam ejot, parādījās izaugsme uz zinātniskā asistenta amatu, kā arī šajā gadā pieņēmis jaunu izaicinājumu – pasniegt bakalaura studiju programmas studentiem kursa “Vispārīgā ķīmija” laboratorijas darbus. Gada nogalē Kristaps tiks ievēlēts jaunā akadēmiskajā amatā- par pētnieku. Šis Kristapam noteikti ir veiksmīgs gads esot vienam no Latvijas Universitātes fonda mecenāta “Mikrotīkls” doktorantūras stipendiātiem. Šīs stipendijas galvenais mērķis ir veicināt izcilību Latvijas Universitātē un veicināt talantīgāko jauno doktorantu izaugsmes un pētnieciskās iespējas.

Ar ko tu nodarbojies pašlaik?

Šobrīd veicu darbu zinātniskajā laboratorijā, pasniedzu laboratorijas darbus un seminārus, taču par saviem hobijiem varu minēt – braukšanu ar velosipēdu, kā arī papildus tam patīk mūzika, sports, kur vislielāko interesi izraisa futbols.

Pastāsti par savu pētījumu - ar ko tas ir unikāls?

Mans pētījums ir unikāls ar to, ka informāciju var meklēt vairāku gadu garumā, bet nenonākt līdz kādam gala rezultātam, tā teikt, tas ir tāds kā fenomens, kas ir sākts pētīt tikai no 2010. gada un tie ir cietie šķīdumi. Līdz šim vēl nav atklāts kā šāds fenomens veidojas, proti, ka starp uzbūves ziņā līdzīgām divām molekulām izveidojas homogēns vielu maisījums (viena vienkārša fāze), kas sastāv no dažādām vielām. Mans uzdevums ir noteikt, kas ir tie veidošanās faktori, gan strukturālie, gan enerģētiskie, kas tika sākti pētīti jau bakalaura studiju ietvaros uz farmaceitiskām vielām, bet maģistra studiju laikā uz vienkāršākām- lai izvirzītu lielāku hipotēzi. Doktorantūrā turpināšu veidot to pašu, tikai nostabilizējot šos veidošanās faktorus, kā arī iegūstot jaunus materiālus ar uzlabotām fizikālķīmiskajām īpašībām – šķīdību, kušanas temperatūru un galvenokārt- luminaforo īpašību, kas tikai līdz šim ir pētīta vienkomponenta fāzēs. Mans mērķis ir pārbaudīt šo īpašību uz vairākkomponentu fāzēm, lai saprastu vai tā tiek saglabāta.

Kāds ir tava pētījuma darba mērķis?

Galvenais pētījuma mērķis un rezultāts iegūt savienojumus ar uzlabotām fizikālķimiskajām īpašībām, kas varētu būt organiskie gaismekļi vai zāļu vielas. Pētījums spētu ļaut maniem kolēģiem- zinātniekiem nostabilizēt savu hipotēzi par citiem šķīdumiem un to veidošanos faktoriem. Ja hipotēze apstiprinātos un spētu iegūt šos organiskos materiālus ar šīm fizikālķīmiskajām īpašībām, tiem būtu plašs pielietojuma spektrs tādās nozarēs kā farmācija un medicīna, bioķīmija un arī ražošanas industrijā.

Kā tavai zinātniskajai darbībai palīdzēs mecenāta stipendija?

Tā dos papildus motivāciju, darba sparu, iespēju atdot sevi zinātnei un ieguldīt daudz darba. Ar šo mecenāta stipendiju varēšu pats sevi pilnveidot, apmeklēt starptautiskas konferences un izaugsmes kursus, un doties preksē uz ārzemēm.

Ko līdz šim jau esi paveicis savā pētnieciskajā darbā?

Varu minēt, ka pie pētnieciskās darbības ietilpst izcili aizstāvēts gan bakalaura, gan maģistra darbs, ko uzskatu par sākumu šim zinātnes un pētniecības ceļam. Maģistra studiju laikā bija iespēja piedalīties vietējā un starptautiskā līmeņa konferencēs. Neapstājas arī darbs pie zinātniskajām publikācijām, līdz šim brīdim ir izveidotas trīs publikācijas, kur vienai esmu pats kā autors un pārējām līdzautors, pašlaik ir iesniegta nākamā publikācija, kā arī, protams, taps vēl citas un to uzskatu par progresu un izaugsmi savā pētnieciskajā darbības sfērā.

Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt jaunos pētniekus?

Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem varu teikt- Materiālais stāvoklis. Ir ļoti labi, ja ir kādi ārējie avoti, kas atlīdzina, pirmkārt, par labi padarītu darbu, tādā veidā darbs tiek novērtēts un centība atmaksājas, otrkārt, ar šo stipendiju ir iespēja attīstīt savas esošās prasmes un pilnveidot sevi gan kā personību, gan kā profesionālu darbinieku.

Zinātne un pētniecība ir specifiska nozare, kas tev palīdz tajā darboties ar degošām acīm?

Mana aizrautība un degsme sākās bakalaura studiju 3. kursā, kad sāku apzināties, ko es pats vēlos un kādas varētu būt manas zinātniskās intereses. Tajā laikā zināju cilvēku, pie kura vajadzētu doties un šo aizrautību parādīt un degmsi likt lietā. Tas bija mans tagadējais darba vadītājs Agris Bērziņš, kurš man ir kā etalons, parādot to, ka- jauns cilvēks var sasniegt visu, svarīgākais ir neapstāties un zināt savu mērķi. Lielu kāpumu karjeras izaugsmē ir devis arī profesors Andris Actiņš, kas ir novērtējis manu centību un zinātkāri jau no bakalaura studiju laikiem. Reiz viņš man teica: “Es redzu, ka tu šajā katedrā paliksi, jo tevī iekšā ir dzinulis, kas ļaus tev tālāk attīstīties un sevi pierādīt”. Mani priecē, ka manu darbu novērtē un pasaka labus vārdus, un tieši šis iemesls motivē mani virzīties tālāk.

Ko tu ieteiktu topošajiem zinātniekiem, kolēģiem, stipendiātiem?

Stipendiātiem ieteiktu to pašu, ko lasīju, pirms pats pieteicos šai stipendijai:“Nevajag palaist garām iespēju, ja tā ir dota, jo labāk saņemt atteikumu nekā nesaņemt neko“. Pārējiem ieteiktu neatkāpties un tiekties uz maksimumu, censties un darīt lielas lietas, lai vietējiem un pasaulei būtu ar ko lepoties un par ko runāt.

Dalīties