Dagnija un Kaspars Krēsliņi

MĒNEŠA MECENĀTS. KRĒSLIŅU ĢIMENE IEGULDA LATVIJAS DIPLOMĀTIJAS NĀKOTNĒ

Latvijas Universitāti (LU) absolvējušie diplomāti strādā Latvijas ārlietu dienestā un paplašina mūsu valsts starptautiskās perspektīvas. Amerikas latvieši Dagnija un Kaspars Krēsliņi LU fondam ziedojuši 35 000 ASV dolāru Diplomātijas stipendijas izveidei un studējošo atbalstam.

Krēsliņu ģimene cer, ka nākamo gadu laikā jaunie diplomāti, stipendijas saņēmēji, Latvijai darīs godu. Sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju "Friends of the University of Latvia" (501(c)3) mecenāti dibinājuši Diplomātijas stipendiju LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas nodaļas maģistra studiju programmas "Diplomātija" studentiem.

Pirmās stipendijas 2019./2020. akad. gadā ir saņēmušas divas apņēmīgas maģistrantūras studentes – nu jau jāsaka, ka absolventes, – Lauma Cīrule un Signe Gerinoviča. Viņas ir apguvušas diplomātijas iemaņas un padziļinātas zināšanas par starptautiskajām attiecībām, organizācijām, ārpolitiku, starptautiskajām attiecībām un lēmumu pieņemšanu.

Turpināt un stiprināt Latvijas diplomātiju

Mecenātu ģimene lielāko daļu dzīves un karjeras pavadījuši tālu prom no savas dzimtenes, bet tik un tā snieguši milzīgu ieguldījumu Latvijas labā, jo īpaši pēc neatkarības atjaunošanas. Gan Vācijas nometnē dzimusī Dagnija Stemme (1947), gan Rīgā dzimušais Kaspars Krēsliņš (1938) ir izauguši latviskā vidē un kopā ar vecākiem aktīvi iesaistījušies trimdas latviešu sabiedrībā, kā arī darbojušies vairākās vietējās tautiešu organizācijās. Arī divi uzaudzinātie dēli Kristaps un Laris ir saglabājuši savu latvisko identitāti. Krēsliņi bieži ceļo uz Latviju, kur jau 11 gadus ar savu ģimeni uz dzīvi apmeties dēls Kristaps.

Diplomātijas stipendijas izveidošana ir cieši saistīta ar mecenātes Dagnijas Krēsliņš dzīvesgājumu. Viņa Amerikas Universitātē, Vašingtonā, ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās un politikas zinātnē. Jau studiju laikā strādāja kā palīdze Amerikas Latviešu apvienības (ALA) birojā, aktīvi iesaistoties Vašingtonas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Karjera bijusi saistīta ar starptautiskajām attiecībām, kā arī dažādu palīdzības programmu īstenošanu ārvalstīs, it sevišķi Latvijā. 1991. gada septembrī, kad ASV atzina Latvijas un citu Baltijas valstu neatkarību, Dagnija sāka strādāt ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) Eiropas birojā kā pirmā Baltijas valstu nodaļas vadītāja. Šajā laikā, 1991.–1993. gadā, D. Krēsliņš pārskatīja projektus Latvijā, kur USAID ieguldīja vairāk kā 25 miljonu ASV dolāru izglītības, lauksaimniecības, elektroenerģijas, demokrātijas veicināšanas, veselības un biznesa attīstības projektos. No 1993. gada līdz 1995. gadam Dagnija dzīvoja Rīgā, un bija ASV Miera korpusa direktore Baltijas valstīs.

Atbalsts nākotnes veidotājiem

Abas Diplomātijas stipendijas ieguvējas uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt LU studentus un Latvijas augstāko izglītību kopumā. “Mūsdienu globalizācijas vidē, kad konkurence jebkurā jomā un sfērā ir saspringta, augstākās izglītības iegūšana sniedz pienesumu veiksmīgāka rezultāta iegūšanā. Tāpēc milzīgs paldies visiem mecenātiem, jo īpaši Krēsliņu ģimenei, kas atver studentiem iespēju īstenot savas vēlmes – iegūt zināšanas un nodrošināt sev nākotnes perspektīvas,” tā akcentē Signe Gerinoviča.

„Stipendija sniedza man iespēju pilnvērtīgi pievērsties studiju procesam, it sevišķi maģistra darba rakstīšanai. Ņemot vērā, ka nišas diplomātijas koncepts ir salīdzinoši jauns, akadēmiskie raksti un pētījumi nav plaši pieejami bez maksas. Šī stipendija man sniedza iespēju iegūt piekļuvi šīm publikācijām un teorētiskajai bāzei, kura ir ļoti nepieciešama, veicot primārās izpētes gadījuma analīzi.” Autore skaidro, ka izstrādātais maģistra darbs "Meža diplomātija kā potenciālā nišas diplomātija Latvijas ārpolitikā" ir inovatīvs, oriģināls pētījums, kas izaicina Latvijas ārpolitikas esošo politisko virzienu un provokatīvi analizē iespējas. “Latvijas Universitātes studenti, iegūstot zināšanas savā alma mater ir tie, kas jau tagad un arī nākotnē veidos, attīstīs un pilnveidos Latviju, kā arī tās perspektīvas un iespējas,” piebilst Signe, kura jau ir uzsākusi darba gaitas Latvijas iekšlietu struktūrā.

Turpretim Laumas Cīrules maģistra darba tēma ir "Ķīnas maigās varas izpausmes Latvijā, Vācijā un Somijā kopš 2010. gada". Autore uzsver, ka tēma ir aktuāla tāpēc, ka Ķīna ir ļoti strauji augoša ekonomika, kas tiecas uz globālās lielvaras statusu. Tā rezultātā tai nepieciešams citu valstu atbalsts, kas savukārt izraisa maigās varas ietekmes apzināšanos un izmantošanu. “Stipendija man radīja drošības sajūtu, ka nebūs jālauza galva par finansējumu studijām, kā arī radīja gandarījuma sajūtu par tās iegūšanu. Tas man ļāva apzināties, ka tik tiešām mācos to, kas sirdij tuvs, ja jau reiz gūstu šādus panākumus,” stāsta Lauma.

Svarīgi ir atbalstīt visus studentus, jo jebkura izglītība paplašina redzeslauku. Tā paplašināšana savukārt raisa kritisko domāšanu, kas rada grūtāk ietekmējamu, pastāvīgi domājošu sabiedrību, kas šobrīd ir tik ļoti nepieciešama. Turklāt tieši finansiālie aspekti ir tie, kas nereti attur no došanās studēt, tāpēc iespēja pieteikties stipendijām daudziem, iespējams, ļauj piepildīt sapņus. Un pat tad, ja nestrādā ar iegūto augstāko izglītību saistītā nozarē, ieraksts par to savā CV liek darba devējam saprast, ka šim cilvēkam piemīt gribasspēks un apņemšanās, jo studēt ne vienmēr ir viegli. Personīgi uzskatu, ka vismaz viena augstākā izglītība katram dzīves laikā būtu jāiegūst,” skaidro stipendijas ieguvēja Lauma Cīrule.

MĒNEŠA MECENĀTS

Par Krēsliņu ģimeni

Mecenāte Dagnija Krēsliņa (1947) (dz. Stemme) ir trimdas bērns. 2. pasaules kara laikā Dagnijas tēvs, jelgalvnieks Kārlis Stemme, tika iesaukts un dienēja latviešu leģionā. Pēc kara viņš nokļuva Darmštatē (Darmstadt), Vācijā, kur viņš satika un apprecēja Laimdotu Zvirbuli. Pēc meitas Dagnijas dzimšanas 1947. gadā ģimene pārcēlās uz bēgļu nometni Eslingenā (Esslingen). 1950. gadā ģimene izceļoja uz Ameriku un apmetās uz dzīvi Longailendā (Long Island), Ņujorkas štatā. Dagnija un viņas brālis Egīls uzauga latviskā vidē un līdzās ar vecākiem aktīvi iesaistījās latviešu sabiedrībā.

1969. gadā Dagnija absolvēja Amerikas Universitāti (American University) Vašingtonā, D.C., kur Politisko zinātņu fakultātē ieguva bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās un politiskās zinātnēs, specializējoties Krievijas un Austrumeiropas jautājumos. Studiju laikā Dagnija strādāja kā palīdze Amerikas Latviešu apvienības (ALA) birojā Vašingtonā un bija aktīva Vašingtonas latviešu sabiedriskajā dzīvē.
Sekojot savas krustmātes, zobārstes Elzas Smiltenes (dz. Zvirbule), 28.c., pēdās, studiju laikā Dagnija tika uzņemta latviešu studenšu korporācijā “Daugaviete”.

Pēc studiju beigšanas Dagnija strādāja kā administratīvā palīdze ASV Republikāņu nacionālās komitejas birojā (Republican National Committee) un kārtoja jautājumus, kas skāra etniskās grupas Republikāņu partijā. 1972. gadā Dagniju pieņēma kā asistentu Dr. M. Balzano (Michael P. Balzano) birojā Baltajā namā. Birojs bija atbildīgs par sakaru uzturēšanu ar etniskajām grupām, ar presi un ar etnisko grupu attieksmju veidošanu ar ASV prezidentu un viņa administrāciju.

No 1974. līdz 1984. gadam Dagnija kā ASV diplomāte strādāja ASV Miera korpusā (U.S. Peace Corps) un 1984. gadā Dagnija uzsāka darbu ASV Starptautiskās attīstības aģentūrā (USAIDU.S. Agency for International Development), specializējoties Āfrikas humānās palīdzības jautājumos, attīstības projektos un budžeta formulēšanā. 1991. gada septembrī, kad ASV atzina Latvijas un citu Baltijas valstu neatkarību, Dagnija sāka strādāt aģentūras Eiropas birojā kā pirmā Baltijas valstu nodaļas vadītāja. No 1991. līdz 1993. gadam Dagnija pārskatīja projektus Latvijā, kur USAID ieguldīja vairāk kā 25 miljonu ASV dolāru izglītības, lauksaimniecības, elektroenerģijas, demokrātijas veicināšanas, veselības un biznesa attīstības projektos. No 1993. gada līdz 1995. gadam Dagnija dzīvoja Rīgā, un bija ASV Miera korpusa direktore Baltijas valstīs.

No 1995. līdz 2000. gadam Dagnija bija ASV Starptautiskās attīstības aģentūras Kaukāza valstu nodaļas vadītāja. Pēc pensionēšanās 2002. gadā Dagnija turpināja 10 gadus strādāt kā konsultante ASV Starptautiskās attīstības aģentūrā.

Tā kā Dagnijas karjera ir bijusi saistīta ar starptautiskajām attiecībām un dažādu palīdzības programmu īstenošanu ārvalstīs, it sevišķi Latvijā, Krēsliņu ģimene cer, ka nākamo septiņu gadu laikā nāks vairāki jauni diplomāti, kuri Latvijai darīs godu.

1970. gadā Dagnija apprecējās ar Kasparu Krēsliņu.

Mecenāts Kaspars Krēsliņš dzimis Rīgā, un ir farmaceita Arnolda Krēsliņa un Vallijas Krēsliņas (dz. Lubaus) trešais dēls (pirmais dēls Jānis, otrais – Ansis). Pirms Otrā pasaules kara tēvam piederēja aptiekas Mālpilī, Rūjienā un Rīgā. Pagājušā gadsimta 30. gados tēvs bijis arī Rūjienas pilsētas galva. Tāpat kā tūkstošiem citu latviešu 1944. gadā ģimene devās bēgļu gaitās uz Austriju un Vāciju. Pēc četriem pavadītiem gadiem Eslingenas “dīpīšu” nometnē 1949. gadā ģimene devās uz Ameriku un apmetās uz dzīvi Ņūdžersijas štatā. Kaspars arī uzauga latviešu vidē, un ir aktīvi darbojies vairākās latviešu organizācijās – ALA, Vašingtonas Latviešu ev. lut draudzē, Latviešu Organizācijas Vašingtonā (LOV), un korp. “Lettgallia”. Kaspars ir beidzis Raidera Universitāti (Rider University), iegūstot bakalauru grādu biznesa attīstībā un grāmatvedībā, kā arī pabeidzis Džordža Vašingtona universitāti (George Washington University), iegūstot maģistra grādu biznesa pārvaldībā. Viņa ilggadējais maizes darbs bija kā valsts revidentam ASV Personāla vadības birojā (Office of Personnel Management (OPM)). 

Ģimenē ir divi dēli – Kristaps un Laris. Krēsliņi bieži ceļo uz Latviju, kur vecākais dēls Kristaps ar ģimeni (sievu Hannu un meitām Lūlū un Liviju) jau dzīvo kopš 2008. gada.  Pašreiz Kristaps ir restorāna “Enkura” īpašnieks Pāvilostā. Jaunākais dēls Laris ir mārketinga speciālists un kopā ar sievu Irīni un dēlu Igiju dzīvo Filadelfijā, Amerikā.

Atbalsts

Sadarbībā ar fondu "Friends of the University of Latvia" Krēsliņu ģimene dibina Diplomātijas stipendiju LU Sociālo zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas "Diplomātija" studentiem. Šī stipendija tiek izmaksāta septiņus gadus, sākot ar 2019./2020. akad. gadu.

2019. gadā ziedo 35 000 ASV dolāru.

Stipendiāti

2019./2020. akad. gadā pirmās stipendijas iegūst Lauma Cīrule un Signe Gerinoviča.

Paldies par atbalstu!