Mecenāti Dagnija un Kaspars Krēsliņi. Foto no personīgā arhīva.

Latvijas Universitāti (LU) absolvējušie diplomāti strādā Latvijas ārlietu dienestā un paplašina mūsu valsts starptautiskās perspektīvas. Amerikas latvieši Dagnija un Kaspars Krēsliņi LU fondam ziedojuši 35 000 ASV dolāru Diplomātijas stipendijas izveidei un studējošo atbalstam.

Krēsliņu ģimene cer, ka nākamo gadu laikā jaunie diplomāti, stipendijas saņēmēji, Latvijai darīs godu. Sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju "Friends of the University of Latvia" (501(c)3) mecenāti dibinājuši Diplomātijas stipendiju LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas nodaļas maģistra studiju programmas "Diplomātija" studentiem.

Pirmās stipendijas 2019./2020. akad. gadā ir saņēmušas divas apņēmīgas maģistrantūras studentes – nu jau jāsaka, ka absolventes, – Lauma Cīrule un Signe Gerinoviča. Viņas ir apguvušas diplomātijas iemaņas un padziļinātas zināšanas par starptautiskajām attiecībām, organizācijām, ārpolitiku, starptautiskajām attiecībām un lēmumu pieņemšanu.

Turpināt un stiprināt Latvijas diplomātiju

Mecenātu ģimene lielāko daļu dzīves un karjeras pavadījuši tālu prom no savas dzimtenes, bet tik un tā snieguši milzīgu ieguldījumu Latvijas labā, jo īpaši pēc neatkarības atjaunošanas. Gan Vācijas nometnē dzimusī Dagnija Stemme (1947), gan Rīgā dzimušais Kaspars Krēsliņš (1938) ir izauguši latviskā vidē un kopā ar vecākiem aktīvi iesaistījušies trimdas latviešu sabiedrībā, kā arī darbojušies vairākās vietējās tautiešu organizācijās. Arī divi uzaudzinātie dēli Kristaps un Laris ir saglabājuši savu latvisko identitāti. Krēsliņi bieži ceļo uz Latviju, kur jau 11 gadus ar savu ģimeni uz dzīvi apmeties dēls Kristaps.

Diplomātijas stipendijas izveidošana ir cieši saistīta ar mecenātes Dagnijas Krēsliņš dzīvesgājumu. Viņa Amerikas Universitātē, Vašingtonā, ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās un politikas zinātnē. Jau studiju laikā strādāja kā palīdze Amerikas Latviešu apvienības (ALA) birojā, aktīvi iesaistoties Vašingtonas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Karjera bijusi saistīta ar starptautiskajām attiecībām, kā arī dažādu palīdzības programmu īstenošanu ārvalstīs, it sevišķi Latvijā. 1991. gada septembrī, kad ASV atzina Latvijas un citu Baltijas valstu neatkarību, Dagnija sāka strādāt ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) Eiropas birojā kā pirmā Baltijas valstu nodaļas vadītāja. Šajā laikā, 1991.–1993. gadā, D. Krēsliņš pārskatīja projektus Latvijā, kur USAID ieguldīja vairāk kā 25 miljonu ASV dolāru izglītības, lauksaimniecības, elektroenerģijas, demokrātijas veicināšanas, veselības un biznesa attīstības projektos. No 1993. gada līdz 1995. gadam Dagnija dzīvoja Rīgā, un bija ASV Miera korpusa direktore Baltijas valstīs.

Atbalsts nākotnes veidotājiem

Abas Diplomātijas stipendijas ieguvējas uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt LU studentus un Latvijas augstāko izglītību kopumā. “Mūsdienu globalizācijas vidē, kad konkurence jebkurā jomā un sfērā ir saspringta, augstākās izglītības iegūšana sniedz pienesumu veiksmīgāka rezultāta iegūšanā. Tāpēc milzīgs paldies visiem mecenātiem, jo īpaši Krēsliņu ģimenei, kas atver studentiem iespēju īstenot savas vēlmes – iegūt zināšanas un nodrošināt sev nākotnes perspektīvas,” tā akcentē Signe Gerinoviča.

„Stipendija sniedza man iespēju pilnvērtīgi pievērsties studiju procesam, it sevišķi maģistra darba rakstīšanai. Ņemot vērā, ka nišas diplomātijas koncepts ir salīdzinoši jauns, akadēmiskie raksti un pētījumi nav plaši pieejami bez maksas. Šī stipendija man sniedza iespēju iegūt piekļuvi šīm publikācijām un teorētiskajai bāzei, kura ir ļoti nepieciešama, veicot primārās izpētes gadījuma analīzi.” Autore skaidro, ka izstrādātais maģistra darbs "Meža diplomātija kā potenciālā nišas diplomātija Latvijas ārpolitikā" ir inovatīvs, oriģināls pētījums, kas izaicina Latvijas ārpolitikas esošo politisko virzienu un provokatīvi analizē iespējas. “Latvijas Universitātes studenti, iegūstot zināšanas savā alma mater ir tie, kas jau tagad un arī nākotnē veidos, attīstīs un pilnveidos Latviju, kā arī tās perspektīvas un iespējas,” piebilst Signe, kura jau ir uzsākusi darba gaitas Latvijas iekšlietu struktūrā.

Turpretim Laumas Cīrules maģistra darba tēma ir "Ķīnas maigās varas izpausmes Latvijā, Vācijā un Somijā kopš 2010. gada". Autore uzsver, ka tēma ir aktuāla tāpēc, ka Ķīna ir ļoti strauji augoša ekonomika, kas tiecas uz globālās lielvaras statusu. Tā rezultātā tai nepieciešams citu valstu atbalsts, kas savukārt izraisa maigās varas ietekmes apzināšanos un izmantošanu. “Stipendija man radīja drošības sajūtu, ka nebūs jālauza galva par finansējumu studijām, kā arī radīja gandarījuma sajūtu par tās iegūšanu. Tas man ļāva apzināties, ka tik tiešām mācos to, kas sirdij tuvs, ja jau reiz gūstu šādus panākumus,” stāsta Lauma.

Svarīgi ir atbalstīt visus studentus, jo jebkura izglītība paplašina redzeslauku. Tā paplašināšana savukārt raisa kritisko domāšanu, kas rada grūtāk ietekmējamu, pastāvīgi domājošu sabiedrību, kas šobrīd ir tik ļoti nepieciešama. Turklāt tieši finansiālie aspekti ir tie, kas nereti attur no došanās studēt, tāpēc iespēja pieteikties stipendijām daudziem, iespējams, ļauj piepildīt sapņus. Un pat tad, ja nestrādā ar iegūto augstāko izglītību saistītā nozarē, ieraksts par to savā CV liek darba devējam saprast, ka šim cilvēkam piemīt gribasspēks un apņemšanās, jo studēt ne vienmēr ir viegli. Personīgi uzskatu, ka vismaz viena augstākā izglītība katram dzīves laikā būtu jāiegūst,” skaidro stipendijas ieguvēja Lauma Cīrule.


Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties